Latvijas eksporta flagmanis atkal uzņem ātrumu  (1)

Kopumā pagājušā gada pirmajos trijos ceturkšņos mežsaimniecība (uzskaitē kopā ar lauksaimniecību un zivsaimniecību) radījusi gandrīz miljardu (964 miljonus) eiro vērtu iekšzemes kopproduktu, uzrādot arvien pieaugošu tendenci (298 - pirmajā, 326 - otrajā un 340 miljoni eiro - trešajā ceturksnī), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli koriģētie dati.

Tāpat kā otrajā, tā trešajā ceturksnī turpinājusies nozares izaugsme gan attiecībā pret 2020. gada atbilstošajiem periodiem (attiecīgi 13,5 un 11,1 % apmērā), gan arī pret iepriekšējiem ceturkšņiem (9,3 un 4,3 % apmērā). Preču un pakalpojumu izlaide faktiskajās cenās trešajā ceturksnī vien pārsniegusi 1,2 miljardus eiro, un lielāks izlaides apjoms bijis tikai dažās nozarēs - apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, vairumtirdzniecībā/mazumtirdzniecībā un transporta/uzglabāšanas nozarē.

Strauji otrajā un trešajā ceturksnī pērn pieaugusi arī mežsaimniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru radītā pievienotā vērtība - ja gada pirmajā ceturksnī tā bija 3,8% apmērā (līdzīgi arī 2020. gada 4. ceturksnī - 3,5%), tad jau otrajā ceturksnī sasniedza 5,4%, bet trešajā - pat 5,8%.

Tomēr vispārliecinošākās pozīcijas kokrūpniecībai ir Latvijas eksporta struktūrā. Kā rāda CSP dati, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles) 2021. gadā otrajā ceturksnī eksports sasniedzis 579 miljonus eiro, bet trešajā ceturksnī - jau 604 miljonus eiro (piedevām papildus vēl eksportētas arī mēbeles 60 miljonu eiro apmērā), kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā (375 miljoni eiro). Tas padara kokrūpniecību par pārliecinoši eksportspējīgāko ražošanas nozari (salīdzinājumam, tuvākais sekotājs pārtikas produktu rūpniecība 2021. gada 3. ceturksnī spējusi eksportēt preces vien 162 miljonu apmērā). Tajā pašā laikā imports šajā nozarē, lai gan pārsteidzoši augsts (ņemot vērā, ka koksne ir vietējais resurss), tomēr tālu atpaliek no eksporta apjomiem - trešajā ceturksnī tas bijis 173 miljoni eiro. Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka kokrūpniecība aizvien ir Latvijas ekonomikas "zelta olas dējošā vistiņa", kas palīdz valstij pelnīt, nevis tērēt naudu, tādējādi krietni mazinot kopējo negatīvo eksporta/importa bilanci.

Nozares izaugsme atspoguļojas arī tajā darbojošos uzņēmumu apgrozījuma un peļņas rādītājos. Arī šeit 2021. gada ceturkšņu datos vērojama tā pati augšupejošā dinamika. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles) apgrozījums pērn pirmajā ceturksnī bijis 760 miljoni eiro, otrajā - jau 961 miljons eiro, bet trešajā pārsniedzis miljarda atzīmi - 1,042 miljardi eiro, savukārt peļņas "trepes" bijušas attiecīgi 58, 143 un 155 miljoni eiro. Interesanti, ka savukārt mežsaimniecības nozarē (šajos datos tiek izdalīta atsevišķi) otrais ceturksnis uzrādījis kritumus gan apgrozījuma, gan peļņas sadaļās, bet trešajā arī šeit sasniegti augstākie rādītāji (apgrozījums - 377 miljoni, peļņa - 46 miljoni eiro).

Lai gan varētu šķist, ka uzņēmumiem, kas darbojas tik ienesīgā nozarē kā kokrūpniecība, par finanšu resursu trūkumu nebūtu jāsūdzas, tomēr arī šajā jomā strādājošajiem komersantiem straujākai biznesa attīstībai nereti nepieciešams ārējais finansējums. Tēlaini runājot, ja kokrūpniecība ir Latvijas eksporta flagmanis, tad ārējais finansējums ir degviela tā paātrinājumam. CSP statistika rāda, ka 2021. gada 3. ceturksnī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles) strauji auguši kapitālieguldījumi (37,4 miljoni eiro pret 18,6 miljoniem 2. ceturksnī), no kuriem lielāko daļu veido ieguldījumi mašīnās un iekārtās - 29 miljoni eiro. Vismaz daļa no šiem ieguldījumiem nebūtu iespējama bez ārējā finansējuma piesaistes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie kredītiestāžu darbības dati atklāj, ka mežsaimniecība (uzskaitē kopā ar lauksaimniecību un zivsaimniecību) ir viena no visvairāk kreditētajām nozarēm Latvijā - 2021. gada trešā ceturkšņa beigās kopējais izsniegto kredītu apjoms sasniedza 693 miljonus eiro, un lielākas summas kredītos izsniegtas tikai nekustamo īpašumu jomā (1,69 miljardi eiro), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (799 miljoni eiro) un apstrādes rūpniecībā (706 miljoni eiro). Tāpat kokrūpniecība ieņem stabilas augšgala pozīcijas arī citos ārējā finansējuma piesaistes veidos. Piemēram, kopā ar ražošanas, loģistikas, metālapstrādes, pārtikas rūpniecības, IT nozares, celtniecības un būvmateriālu ražošanas jomām tā ir arī viena no aktīvākajām faktoringa izmantotājām.