Karīna Viskuba: Dabasgāzes, Eiropas emisijas kvotu un elektroenerģijas cenām jauni rekordi  (1)

Aizvadītajā mēnesī Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 66 % līdz 212,22 EUR/MWh un bija visaugstākā Baltijas reģionā. Igaunijas mēneša vidējā cena bija par 74 % augstāka nekā novembrī, sasniedzot 202,65 EUR/MWh. Latvijā elektroenerģijas cena bija 207,40 EUR/MWh, kas ir kāpums par 65 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija ar vietējo ģenerāciju gandrīz pilnībā (95 %) spēja nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas pieprasījumu. Baltijā decembrī ikstundu cenu amplitūda svārstījās no 15,64 EUR/MWh līdz 1 000,07 EUR/MW.

Spēcīgu elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" reģionā izraisīja vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir laikapstākļi. Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, decembrī par 11 % pieauga elektroenerģijas pieprasījums visā "Nord Pool" reģionā, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš. Tikmēr elektroenerģijas izstrāde bija par 8 % lielāka nekā 2020. gada decembrī, kā arī pieauga par 12 %, salīdzinot ar šī gada novembri. Tajā pašā laikā vēja staciju izstrāde decembrī bija svārstīga, tomēr pieauga par 7 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Elektroenerģijas cenu kāpumu noteica arī straujš dabasgāzes un emisiju kvotu cenu lēciens. Decembrī Ziemeļvalstīs hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis samazinājās par 4 % no novembra līmeņa, kā arī bija par 11 % zem normas robežas. Aizvadītajā mēnesī ietekmi uz Baltijas valstu elektroenerģijas cenām atstāja arī par 26 % mazākas enerģijas plūsmas no Somijas, plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības zonas bija tikai par 3 % lielākas, tikmēr no Krievijas tās pieauga par 34 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pieaug

Kopumā decembrī elektroenerģijas nākotnes kontraktiem bija augoša cenu tendence, un to uzturēja divi būtiskākie faktori. Viens no tiem ir spēcīgs enegoproduktu, īpaši dabasgāzes un emisiju kvotu cenas pieaugums. Otrs, ne mazāk svarīgs faktors bija pasliktinājies Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis, kas mēneša sākumā bija —12,7 TWh, decembra beigās sasniedzot —14,8 TWh zem normas robežas.

Aizvadītajā mēnesī sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena kāpa par 68 % līdz vidēji 134,27 EUR/MWh, decembri noslēdzot pie zemākā līmeņa — 117,50 EUR/MWh. Sistēmas 2022. gada 1. ceturkšņa vidējā kontrakta cena aizvadītajā mēnesī bija 111,90 EUR/MWh, pieaugot par 59 %. 2022. gada sistēmas kontrakts kāpa par 51 % līdz vidēji 62,89 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 62,08 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena decembrī pieauga par 53 % līdz 236,17 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 228,00 EUR/MWh. Latvijas 2022. gada futures kontrakts aizvadītajā mēnesī kāpa par 30 % līdz 126,91 EUR/MWh, mēneša beigās sasniedzot 131,58 EUR/MWh.

Ģenerācija Latvijā nosegusi 95 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma

Vēsāku laikapstākļu dēļ decembrī Baltijas reģionā kopumā tika patērētas 2 797 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums par 9 % pret 2020. gada decembri. Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija —4,1 °C, kas ir 3,0 °C zem mēneša normas (1991.—2020. gads) un 2,1°C zem 1981.—2010. gada mēneša normas. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš pieauga par 8 %, un tika patērētas 704 GWh. Decembrī patērētās elektroenerģijas apjoms Igaunijā bija 858 GWh, kas ir kāpums par 9 %. Lielākais elektroenerģijas patēriņa pieaugums starp Baltijas valstīm aizvadītajā mēnesī bija Lietuvā. Tur tika patērētas 1 235 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11 % vairāk nekā iepriekšējā gada decembrī.

Aizvadītajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas ražošanas apjoms pieauga par 29 %, salīdzinot ar 2020. gada decembri, kā arī kāpa par 31 % pret novembri, kopā saražojot 1 824 GWh elektroenerģijas. Latvijā decembrī elektroenerģijas izstrāde kāpa par 58 % pret novembra datiem, un tika saražotas 667 GWh. Aizvadītajā mēnesī Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 768 GWh, tas ir 24 % pieaugums, salīdzinot ar novembri. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 11 % pret novembra apjomu, un kopā tika saražotas 390 GWh.

Decembrī kopējās izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijā saglabāja augošu tendenci, aizvadītajā mēnesī sasniedzot 65 %. Latvijā decembrī kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu kāpa līdz 95 %, Igaunijā šis rādītājs pieauga līdz 89 %, savukārt Lietuvā tas nedaudz samazinājās un veidoja 32 %.

Pieaugusi AS "Latvenergo" HES un TEC izstrāde

Kā liecina LVĢMC dati, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5 % virs 1991.-2020. gada mēneša normas (53,7 mm) un 2 % virs 1981.—2010. gada mēneša normas (55,4 mm). Tas veicināja Daugavas pieteces pieaugumu par 30 % virs daudzgadu vidējā līmeņa, tai decembrī sasniedzot vidēji 593 m3/s.

Aizvadītajā mēnesī pieaugusī pietece veicināja arī AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrādes pieaugumu par 51 %, salīdzinot ar novembra datiem, un kopā decembrī tika saražotas 246 GWh. Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" termoelektrostacijās pieauga gandrīz divas reizes, salīdzinot ar novembri, un kopā tika saražotas 292 GWh elektroenerģijas. Latvenergo TEC izstrādes apjoma pieaugumu galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.

Spēcīgs dabasgāzes un Eiropas emisiju kvotu cenu pieaugums

"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cena aizvadītajā mēnesī noslīdēja par 6 % līdz vidēji 74,67 USD/bbl, mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie augstākās cenas − 79,32 USD/bbl.

Galvenais jēlnaftas cenas samazinājuma iemesls decembrī bija Covid-19 omikrona paveida izplatība, kas izraisīja jaunus ierobežojumus, tādā veidā mazinot naftas pieprasījumu. Tas radīja bažas, ka ar vienmērīgu piedāvājuma pieauguma tirgū veidosies pārpalikums, kas pirmajā ceturksnī varētu sasniegt līdz pat 1,7 m bbl/dienā. Tomēr Opec+ valstis nolēma turpināt palielināt naftas ieguves apjomus par 0,4m bbl/dienā.

Aizvadītajā mēnesī ogļu nākotnes kontrakts (API2 Coal Futures Front month) bija svārstīgs, mēneša laikā pieaugot par 3 % līdz 135,09 USD/t. Ogļu cenu augstā līmenī turpināja uzturēt pieprasījums aukstu laikapstākļu dēļ, ko pastiprināja strauji pieaugošās dabasgāzes cenas. Ogļu piedāvājumā arī valdīja saspringta situācija — krājumi Dienvidāfrikas galvenajā ogļu eksporta centrā ir samazinājušies līdz vairāku gadu zemākajam līmenim, kā arī bažīgo noskaņojumu ir pastiprinājuši iespējamie plūdi pasaules otrajā lielākajā termālo ogļu ražotnē Austrālijā.

Decembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena pieauga par 42 %, līdz 115,76 EUR/MWh, mēneša otrajā pusē sasniedzot jaunu augstāko cenas robežu —187,79 EUR/MWh. Dabasgāzes cenas eskalāciju aizvadītajā mēnesī noteica vēsāki laikapstākļi nekā prognozēts, tas veicināja straujāku pieprasījuma pieaugumu. Samazinātas dabasgāzes plūsmas no Krievijas uz Vāciju, kā arī piegādes traucējumi no Norvēģijas veicināja cenu kāpumu. Joprojām valda nenoteiktība saistībā ar gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" darbības uzsākšanu, lai gan septembrī bija plānots uzsākt fiziskās dabasgāzes plūsmas gada beigās. Decembra beigās Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis samazinājās līdz 56 % no kopējās jaudas, kas ir par 18 % zemāks nekā 2020. gada decembra nogalē, kā arī par 17 % zemākas nekā piecu gadu vidējais rādītājs. Tajā pašā laikā sašķidrinātas dabasgāzes imports uz Eiropu pieauga par 9 %, salīdzinot ar novembri. Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.21 kontrakta cena decembrī turpināja kāpumu, vidēji pieaugot par vairāk nekā 22 % līdz 80,96 EUR/t. Pēdējā šī kontrakta cena bija 79,38 EUR/t, tomēr decembrī tika sasniegta jauna augstākā kvotu cenas robeža — 88,88 EUR/t. Emisiju kvotu izsole šī gada kontraktam noslēdzas 20. decembrī, kas veicināja zemu likviditāti tirgū. Aizvadītajā mēnesī oglekļa emisiju kvotu cenu pieaugumu ietekmēja augstākas izejvielu, īpaši dabasgāzes, cenas, pieaugot pieprasījumam.