Vēl pavisam nesen Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle savā "Twitter" profilā publicēja ziņu, ka pēc teju gadu ilgās diskusijas vēl arvien nav rasts risinājums atsevišķiem Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas ir pretrunā ar pašas Eiropas klimata mērķiem. Eiropas Komisijas (EK) neatkarīgo ekspertu pētījuma rezultāti lēš, ka šo noteikumu izpildes rezultātā jau 2023. gadā veidosies papildu 2,9 miljonu tonnu CO2 izmešu. Savukārt atbildes, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un kā to risināt, joprojām nav.
2019. gada noslēgumā EK nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu – mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti jeb ražojam tikai tik daudz CO2, cik daba to var atjaunot. Un gadu vēlāk jau jauns mērķis – līdz 2030. gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55%. Tam visam pa vidu – Mobilitātes pakotnes regulas.
Klimata mērķi visnotaļ ambiciozi, taču vienlaikus arī ļoti pamatoti. Lai tos sasniegtu, automobiļiem tika noteikti jauni standarti un arvien reklamēta hibrīdu un elektroauto iegāde. Savukārt, transporta, lauksaimniecības u.c. nozarēm tika noteikti nacionāla mēroga mērķi, par kuru sasniegšanu katra no tām ir atbildīga. Nav arī noslēpums, ka Latvijas lielākais piesārņojuma avots ir tieši transportlīdzekļu izplūdes gāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
