Krists Mertens: 400 miljoni – maksa par prioritāšu trūkumu enerģētikā  (1)

Šobrīd lielā mērā tiek dedzināta nauda vecu problēmu seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas tirgus gada apgrozījums ir aptuveni 1,2 miljardi eiro, iepriekšējo gadu neizdarība un nepieņemtie lēmumi par jaunu, lētāku enerģijas ražošanas jaudu attīstību mums izmaksās trešdaļu šīs summas. Un tas ir tikai pagaidām. Jebkura atbalsta pasākuma būtība ir palīdzība īstermiņā. Tas nekādā veidā nerisina pastāvošās problēmas. Cita lieta ir investīcijas – savlaicīgi piesaistot 400 miljonus enerģētikas nozares attīstībai, mums jau būtu jaunas atjaunīgo resursu spēkstacijas Latvijā, kas gada laikā saražotu vismaz vienu teravatu elektroenerģijas. Ar šādu enerģijas apjomu var segt visu Latvijas mājsaimniecību gada patēriņu.

Jā, tagad strauji uzvirmo sarunas par to, kā tiks atbalstīta saules enerģijas risinājumu uzstādīšana gala lietotājiem. Tikmēr mājsaimniecības un uzņēmumi sāk apgūst saules enerģiju, apzinoties, ka slīcēju glābšana ir tikai pašu slīcēju rokās. Varētu domāt, ka šāda aktivizēšanās ir vismaz kāda pievienotā vērtība šai cenu krīzei. Tikai žēl, ka rīcība jau ierasti novēlota un tikai tad, kad citas izejas vairs nav. Mērķtiecīgas un konkrētas attīstības trūkums nozarē, kura veido valsts ekonomikas mugurkaulu, ir nepieļaujams.

Enerģētika ir stratēģiska valsts nozare, kurai prioritārais statuss līdz šim ir bijis tikai formāls. Pēdējos trīs gadus valdība nav nopietni pievērsusies nozares attīstībai. Kamēr citas valstis veido atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas, piesaista investorus un izvirza skaidrus attīstības mērķus visiem tirgus spēlētājiem, mums ir tikai vīzijas un plāni, bez konkrētas virzības to ieviešanā. Jāsaprot, ka enerģētikā jebkuras izmaiņas jāplāno savlaicīgi, jo lielas jaudas spēkstaciju nevar uzbūvēt pāris mēnešos. Pat pieņemot lēmumus šodien, reālas izmaiņas var panākt tikai pēc dažiem gadiem.

Atbalsta mehānismi ir tikai īslaicīgs ielāps, tāpēc ir jāsāk strādāt pie risinājumiem, kas ļauj mazināt energoresursu cenas nākotnē. Jāpāriet no reaktīvas rīcības un bedrīšu lāpīšanas taktikas pie jaunu ceļu būvēšanas, pašiem nosakot valsts tautsaimniecības attīstības kursu. Valstij ir jānosaka jaunu enerģijas ražošanas jaudu attīstība kā prioritāte un aktīvi jāiesaistās tās attīstībā. Tas spēj fundamentāli ietekmēt visas tautsaimniecības izaugsmi – samazinās vidējās elektroenerģijas cenas, aug tīkla noslodze un krīt sadales izmaksas, samazinās vides ietekme un aug konkurētspēja, kā arī enerģētiskā neatkarība.

Līdzšinējā vilcināšanās ir novedusi pie sitiena, kura sekas izjutīsim vēl ilgi – gan privātajā sektorā, gan biznesā. Turklāt šādi turpinot, mēs dedzinām naudu, ko varētu investēt nozares attīstībā. Latvijai ir visi priekšnosacījumi atjaunīgās enerģijas apgūšanai – mums pietiekamā apjomā ir gan saule, gan vējš, kas ir lētākie un efektīvākie nākotnes enerģijas resursi. Jautājums ir tikai par skaidru attīstības plānu šo resursu apguvei, jo pat mums kā ilggadējam nozares spēlētājam nav skaidrs, kāds ir valsts rīcības plāns jaunu enerģijas ražošanas jaudu atbalstam.

Aicinu valdību būt drosmīgiem un uzsākt aktīvu dialogu ar nozares pārstāvjiem, lai strādātu pie reāliem rīcības plāniem ar konkrētu atbildību un mērķiem, kuru izpilde vedīs uz nepieciešamo rezultātu. Ir jāsāk rīkoties kā atbildīgam saimniekam, kurš plāno savu darbību ilgtermiņā un spēj veidot efektīvu sadarbību visas nozares ietvaros. Nosakot vadlīnijas enerģētikas nozares attīstībai un praktiski atbalstot to ieviešanu, valsts radītu skaidru signālu, kam sekotu arī tirgus– attiecīgi arī piesaistot investīcijas.