Šobrīd lielā mērā tiek dedzināta nauda vecu problēmu seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas tirgus gada apgrozījums ir aptuveni 1,2 miljardi eiro, iepriekšējo gadu neizdarība un nepieņemtie lēmumi par jaunu, lētāku enerģijas ražošanas jaudu attīstību mums izmaksās trešdaļu šīs summas. Un tas ir tikai pagaidām. Jebkura atbalsta pasākuma būtība ir palīdzība īstermiņā. Tas nekādā veidā nerisina pastāvošās problēmas. Cita lieta ir investīcijas – savlaicīgi piesaistot 400 miljonus enerģētikas nozares attīstībai, mums jau būtu jaunas atjaunīgo resursu spēkstacijas Latvijā, kas gada laikā saražotu vismaz vienu teravatu elektroenerģijas. Ar šādu enerģijas apjomu var segt visu Latvijas mājsaimniecību gada patēriņu.
Jā, tagad strauji uzvirmo sarunas par to, kā tiks atbalstīta saules enerģijas risinājumu uzstādīšana gala lietotājiem. Tikmēr mājsaimniecības un uzņēmumi sāk apgūst saules enerģiju, apzinoties, ka slīcēju glābšana ir tikai pašu slīcēju rokās. Varētu domāt, ka šāda aktivizēšanās ir vismaz kāda pievienotā vērtība šai cenu krīzei. Tikai žēl, ka rīcība jau ierasti novēlota un tikai tad, kad citas izejas vairs nav. Mērķtiecīgas un konkrētas attīstības trūkums nozarē, kura veido valsts ekonomikas mugurkaulu, ir nepieļaujams.