Vēsturiski, šķietami vienīgais ārējā kapitāla piesaistes avots bija bankas kredīti un kredītlīnijas ar vismaz daļēji fiksētām procentu likmēm. Šo instrumentu apgūšana ne vienmēr ir bijusi viegla un pieejama visiem uzņēmumiem. Papildus, paaugstinoties banku kredītpolitikas regulējamiem ir novērojami arī stingrāki kredīta izsniegšanas nosacījumi no banku puses, līdz ar to, kā vērojams pēdējo gadu biržas aktivitātē Latvijā – uzņēmumu vadītāji pakāpeniski sākuši izvērtēt un arī izvēlēties biržu, kā alternatīvu kapitāla piesaistes avotu.
Sekojot līdzi Nasdaq Baltijas biržas aktivitātēm pēdējos gados, redzams, ka kapitālu piesaista gan Latvijā jau zināmi uzņēmumi, gan strauji augošais alternatīvo kreditētāju uzņēmumu loks, gan arī relatīvi mazi uzņēmumi, esot "start-up" posmā, līdz ar to rodas jautājumi – Vai obligāciju un akciju tirgus apgūšana uzņēmējam ir izdevīgāka, nekā bankas kredīts? Cik šādu instrumentu izmantošana kapitāla piesaistei ir sarežģīta un cik tas maksā un vai to ir vērts darīt?
Nasdaq Baltijas birža, kas ir vienīgā regulētā birža Latvijā, piedāvā uzņēmuma kapitāla piesaisti izvēloties akciju vai obligāciju regulētos tirgus vai arī alternatīvo tirgu (dēvēts arī par "First North"). Regulētā tirgus apgūšana uzņēmumiem noteikti sagādās lielākus izaicinājumus, kā alternatīvā tirgus apgūšana, jo prasības būtiski atšķiras – uzņēmuma darbības ilgums, uzņēmuma tirgus vērtība, biržas apgūšana ar prospektu vai bez, kā arī uzņēmuma izmantoto grāmatvedības standartu un papildu ne-finanšu ziņojuma sagatavošanas prasības, kopumā – kritēriji regulētajam tirgum ir augstāki un stingrāki, kā arī iekļauj papildu prasības, kuras uzņēmumiem jāievēro, līdz ar to, regulēta tirgus apgūšana uzņēmumam izmaksās vairāk.
Praksē viens no visbiežāk novērojamais regulētā tirgus apgūšanas izaicinājums ir prospekta sagatavošana, kura izveidei uzņēmumi izvēlas sertificēto konsultantu piesaisti, alternatīvajā tirgus apgūšanai šāds dokuments uzņēmumam nav jāsagatavo.
Savukārt, visbiežāk novērojamais ikgadējais izaicinājums, ar kuru saskaras uzņēmuma vadības un finanšu departaments katru gadu, ir noteikums finanšu pārskatus sagatavot atbilstoši Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu (SFPS) prasībām. Sākotnēji uzņēmuma vadītājiem šķietami formālā SFPS piemērošana grāmatvedības uzskaitē nereti prasa lielākas pūles un resursu, kā sākotnēji sagaidīts. Revidējot SFPS pirmreizējos finanšu pārskatus, nereti novērojams, ka uzņēmuma vadība un finanšu departaments nav pilnībā apzinājies prasību starpību starp SFPS un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, līdz ar to zvērinātu revidentu komercsabiedrības iesaiste nereti no plānveida revīzijas izvēršas par padziļinātu SFPS standartu izklāstīšanu uzņēmumu pārstāvjiem un padara visu revīzijas procesu smagnēju. Līdz ar to, ieteicams uzņēmuma vadītājiem jau laicīgi izvērtēt finanšu (grāmatvedības) personāla zināšanas un nepieciešamības gadījumā tās pilnveidot, lai biržas apgūšana procesam un tālāko regulāro finanšu atskaišu sagatavošana būtu plūstošs process.
Protams, biržas apgūšana, papildu iespējai piesaistīt vēlamo kapitālu, sākotnēji nes vairākus naudas vienībās nenosakāmus labumus, kurus citi alternatīvi kapitāla piesaistes veidi nesniedz – uzņēmums un tā zīmols kļūst sabiedrībai atpazīstamāks, kā arī "Nasdaq" birža, nereti, ir pateicīgs rīks, kā rast iespēju palielināt biznesa aprites apjomus un nostabilizēt savu tirgus pocīziju, kā atpazīstamam spēlētājam, pievēršot starptautisku investoru un klientu uzmanību.
Katrs uzņēmuma stratēģijas un tālākās attīstības lēmums nav viegls un liek uzņemties uzņēmuma vadībai, un nereti arī darbiniekiem, jaunus riskus un izmaksas, galvenais ir šo apzināties un veikt pietiekamu izpēti, lai visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrs, kas mainīsies un kā tas palīdzēs uzņēmumam augt. Iepriekš minētā Latvijas uzņēmumu pēdējos gados novērojamā izvēle piesaistīt kapitālu izvēloties tieši obligāciju un akciju tirgu, kā instrumentu, noteikti ir parādījusi, ka arī šāda opcija ir pieejama, galvenais – izvērtēt izaicinājumus un sagaidāmos labumus.