20. gadsimta nogalē biznesa pasaulē izplatīta kļuva jau kopš senākiem laikiem pazīstamā t.s. veiktspējas rādītāju, jeb KPI (Key Performance Indicators) pieeja. Tās pamatā ir apņemšanās "izmērīt" katra darbinieka individuālo veikumu, sniedzot iespēju nopelnīt vairāk tiem, kuru rezultāti bijuši labāki. Tas prasa sadalīt atlīdzību fiksētajā un mainīgajā daļās, un mainīgo daļu piesaistīt pie organizācijas izvirzītiem mērķiem, kas jāsasniedz katram darbiniekam (svarīga ir šo sasniegumu precīza un godīga mērīšana, jo nekas negrauj motivāciju tik ļoti, kā netaisnīguma sajūta).
Pēdējā laikā skats uz KPI ir transformējies, piemēram, Skandināvijā daudzi atsakās no atlīdzības mainīgās daļas, nosakot salīdzinoši lielāku fiksēto algu un cilvēku motivāciju panākot ar darba saturu, autonomiju, izaugsmes iespējām. Šajā pieejā uzsvars tiek likts uz visa kolektīva sniegumu, jo augstāka alga iespējama tad, ka visi kopā sasnieguši izaugsmi organizācijai. Tai pat laikā, piemēram, Vācijā mainīgā daļa un KPI strādā salīdzinoši labi, turklāt, – jo lielākā amatā esi, jo mainīgā daļa veido lielāku daļu no ienākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
