Dainis Kanders: Aktualitātes ceļā uz lieljaudas vēja elektrostaciju parkiem

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25%.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Vietējās sabiedrības nostāja novados

Lai VES attīstītājs veiksmīgi realizētu projektu, vietējās sabiedrības līdzdalība un atbalsts ir būtiski svarīgs. Pēc pozitīva IVN atzinuma saņemšanas tieši vietējā pašvaldība lemj, vai atļaut paredzētās darbības īstenošanu. Līdz ar to sabiedrības un pašvaldības viedoklim, kā arī sabiedrības iesaistei var būt izšķiroša nozīme projektu īstenošanā. Uzņēmumā veiktā sabiedriskās domas aptauja (SKDS) parādīja, ka kopumā 76 % atbalsta un tikai 14% neatbalsta vēja parku izbūvi Latvijā.

Mūsu skatījumā pašvaldību un sabiedrības attieksme par VES izbūvi ir dažāda. Esam saskārušies ar vienu labi zināmu principu "tikai ne manā pagalmā". Proti, vietējā sabiedrība ir gatava atbalstīt paredzēto darbību (VES, rūpnīcas u.c. izbūvi), ja tā tiek attīstīta blakus novadā vai, ideālajā gadījumā, vēl kaut kur tālāk. Savukārt labvēlīgāka likumdošana, kas VES attīstītājiem ļautu piedāvāt vietējām kopienām un pašvaldībām labumus vai ieguvumus, iespējams, sekmētu ieinteresētību un iesaistīšanos, kā arī mazāk izceltu dažāda veida problēmas ko saskata, piem., izmainītajā apkārtējā vidē.

Īpaši aizsargājamo savvaļas putnu sugu aizsardzība

Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām ES valstīm, ir liela dabas daudzveidība un bagātība – aizsargājamās putnu sugas, biotopi u.c. VES attīstībā dabas bagātība veido būtiskus ierobežojumus, piem., blīvais īpaši aizsargājamo savvaļas putnu sugu daudzums. Katram šādam putnam ap tā ligzdošanas vietu ir ieteicama vismaz 1-3 km (atkarībā no putna sugas) buferzona, kurā nedrīkst būvēt VES, un tas apgrūtina VES parku plānošanu un izbūvi. Taču problēmai ir otra medaļas puse – pēc ornitologu teiktā, ir pietiekami daudz ligzdu, kas nav apzinātas un nav atrodamas nevienā no esošajām dabas datu uzskaites sistēmām. Līdz ar to pastāv varbūtība, ka VES izbūvei paredzētajā teritorijā tiek konstatētas šādas nezināmas īpaši aizsargājamo putnu ligzdas, un tas var ierobežot VES izbūves plānus.

Otrs problēmu loks ir saistīts ar likumdošanu, nepārtrauktām tās izmaiņām, savstarpējo vides institūciju komunikāciju un informācijas nodrošināšanu, kas paildzina IVN procedūru, rada papildu izmaksas un maina nosacījumus jau projekta gaitā. Piemēram, esam saskārušies ar situāciju, kad pēc vairāk nekā gadu ilga darba VES izbūvei paredzētā vietas izpētē pēkšņi dabas datu pārvaldības sistēmā blakus izpētes teritorijai parādās jauna aizsargājama ligzda, par kuru informācija institūcijas rīcībā ir bijusi jau gandrīz gadu, taču dažādu iemeslu dēļ tā nav bijusi publiski pieejama, tādējādi viss šajā laikā ieguldītais darbs un laiks bijis veltīgs.

Kādi varētu būt risinājumi?

Ir skaidri redzams, ka, lai notiktu veiksmīga VES parku attīstība, nepieciešams meklēt risinājumus iepriekš uzskaitītajām problēmām.

Lai mazinātu sabiedrības un pašvaldību noraidījumu VES parku attīstībai, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu VES parku attīstītājiem izveidot vietējo kopienu iekļaujošus biznesa modeļus, sekmējot pašvaldību un iedzīvotāju iesaisti atjaunīgās elektroenerģijas projektos, piedāvājot vienreizējus maksājumus vai nodrošinot ikgadēju maksājumu, kas aprēķināts no gada laikā saražotās elektroenerģijas. Šādi risinājumi tiek izmantoti vairākās ES valstīs (piemēram, Vācijā), kas nodrošina ieguvumu taisnīgāku sadali, tādējādi ievērojami mazinot vietējās sabiedrības negatīvo nostāju.

Otrs risinājums, ar kuru jāstrādā, ir sabiedrības informēšana un izglītošana par VES ietekmi. Ir daudz mītu, puspatiesību un nezinātniskas informācijas par VES negatīvo ietekmi uz dabu un cilvēkiem. Mūsu gūtā pieredze rāda, ka ir sabiedrības daļa, kas netic zinātnei un datiem, kas balstīti pētījumos. Tāpēc ir nepieciešams rūpīgi sagatavots, pacietīgs, atklāts un skaidrojošs ekspertu darbs.

Runājot par īpaši aizsargājamajām putnu sugām, ir nepieciešami vairāki kompleksi risinājumi un kompromisu meklēšana, sabalansējot dabas un atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas intereses, jo ir skaidrs, ka bez tiem veiksmīga VES attīstība būs apgrūtinoša. Arī šeit viena no veicamajām darbībām būtu izmaiņas likumdošanā, kas samazina VES pieļaujamo (ieteicamo) attālumu līdz īpaši aizsargājamajām savvaļas putnu ligzdām, kā arī kompensējošo pasākumu ieviešana (tādi Latvijā darbojas citās dabas aizsardzības jomās), gadījumos, kad ietekme uz aizsargājamajām putnu sugām nav būtiska, savukārt paredzētie ierobežojumi ievērojami ierobežo vairāku VES izbūvi. Tāpat apsverama ir potenciālo vēja enerģētikas attīstībai piemēroto teritoriju kartēšana un potenciālo sadursmju riska zonu karšu izveide, tādējādi jau plānošanas posmā preventīvi mazinot iespējamās konfliktsituācijas starp VES parku attīstības un putnu aizsardzības interesēm.

Risinājumi augstākminēto šķēršļu mazināšanai ir apzināti, taču to ieviešana nebūs ātra un viegla. Tomēr jau ir sperti pirmie soļi un noslēgta vienošanās ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, kā arī tās ietvaros pārrunātas iespējamās sadarbības aktivitātes.