Laikā, kad arvien vairāk runājam par ilgtspējīgām pārmaiņām gan ekonomikā, gan mūsu ikdienas paradumos, 2022. gads sāk iezīmēties kā pagrieziena punkts, kad no runām pamazām sākam pāriet pie konkrētākas rīcības. Šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) veic klimata pārmaiņu risku stresa testu tās uzraudzītajās bankās, kura mērķis ir konstatēt vājās vietas, labāko praksi un problēmas, ar ko saskaras bankas, pārvaldot klimata pārmaiņu riskus. Tas ir uzskatāms par sava veida treniņu pirms stājas spēkā prasība bankām vērtēt un ievākt datus par savu klientu – aizņēmēju veikumu ilgtspējas jomā.
Jāmācās sadarboties
"Bloomberg" analītiķi ir aplēsuši, ka valdībām un uzņēmumiem līdz 2050. gadam nāksies investēt vismaz 92 triljonus ASV dolāru, lai novērstu pesimistiskākos klimata pārmaiņu scenārijus. Šāda apjoma investīcijas palīdzētu ierobežot vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos par 1,75 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Bez nepieciešamajām investīcijām un reformām tādas klimata kataklizmas kā karstuma viļņi, plūdi un meža ugunsgrēki kļūs arvien biežāki, bīstamāki un to seku novēršanai nāksies novirzīt aizvien apjomīgākus līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
