Kārlis Zembergs: Ar datiem pret viltus ziņām un propagandu

Medijiem un reklāmdevējiem šodien ir plašas iespējas apturēt melu, puspatiesību un propagandas plūsmu. Cīņa pret viltus ziņām ir attīstījusi tādas tehnoloģijas, kas interneta medijiem, piemēram, iespējo mākslīgi ģenerētu tīmekļa lapu ar robotu producētu saturu (t. s. boti jeb roboti ir automatizēti rīki, kas nodarbojas ar atkārtojamiem un regulāriem uzdevumiem internetā) atpazīšanu. Savukārt reklāmdevējiem ir visas iespējas ignorēt medijus, kuri neizvairās no šāda satura pārpublicēšanas. Šis ir efektīvs veids kā apklusināt agresīvu režīmu botu armijas. Taču ar to vien nebūs gana.

Digitalizēta izglītošana un medijpratības loma

Tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē gatavojas nākamajam nozīmīgas attīstības solim, ko var dažādi apzīmēt, bet visplašāk iegājies jēdziens "metaverss". Tā ir mūsu ierastās ikdienas digitalizēšana līdz pakāpei, kurā datu pasaule var simulēt nozīmīgu daļu no mūsu darba gaitām, izklaides un izglītošanās (sīkāk par šo tēmu var lasīt šeit). Un tieši pēdējais — izglītošanās — aspekts, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem, ko mums un mūsu bērniem piedāvās jaunais tehnoloģiju laikmets. Izglītošanās skar arī mediju patēriņu un mūsu izvēles, uzturoties, pārsūtot, atbalstot vai, tieši pretēji, noraidot digitālo mediju saturu, kuru rada gan cilvēki, gan mākslīgais intelekts. Proti, par "atslēgas" faktoru kļūst sabiedrības medijpratība.

Mediju pasaules pamatpostulāts ilgu laiku ir bijis reitings. Jo lielāku "klikšķu" skaitu ziņu portāls, sociālā medija saturs vai izklaides lapa savāc, jo lielāki ir tās ienākumi no reklāmdevējiem. Pēdējo pieeja līdz nesenam laikam ir bijuši pārsteidzoši vienkārša — nauda seko "klikšķiem", saturs nav mūsu problēma. Tiesa, pēdējos gados šī pieeja sākusi mainīties, jo lielās tehnoloģiju kompānijas ievieš iepriekš minētos risinājumus, kas iespējo viltus ziņu atpazīšanu. Un tomēr — šobrīd tā jau ir cīņa ar sekām, jo viltus ziņas un puspatiesības, "iepakotas" spilgtā vizuālo tēlu un virsrakstu formā, kļūst stiprākas par patiesību.

Kāpēc viltus ziņas ir stiprākas?

Tā saucamās "īsās uzmanības" laikmets, kurā svarīgs ir uzmanību piesaistošs virsraksts un kliedzoša "ziņas" vizualizācija, nepaģēr ne iedziļināšanos saturā, ne informācijas avotu analīzi. Tas ir radījis augsni viltus ziņu uzplaukumam. Pārsteidzoši, kā progresējam un regresējam pēc viena un tā paša scenārija, — panika, ko 16., 17. gs. izdevās panākt attiecībā uz t. s. "raganām" un tai sekojošā sieviešu sodīšana, ir līdzīga tai, kuru radīja 20. gs. sākumā izplatījusies bīstamā un melīgā pasaka par ebreju sazvērestību pret pasauli, vai 21. gs. sākumā Krievijas cara vēršanās pret savu vēsturisko kaimiņu, izgudrojot pilnībā melīgus, naidīgus ieganstus.

Jāņem vērā, ka viltus ziņu veiksme un to izplatības mērogs lielā mērā balstās globāli pielietojamās tehnoloģijās, datu pieejamībā un pārrobežu, bieži neregulētos, izplatīšanas kanālos. Vēstījumu informatīvais un vizuālais saturs tiek balstīts uz padziļinātas t. s. mašīnmācīšanās (machine-learning) analīzes datiem un līdz ar to mākslīgā intelekta (artificial intelligence) ģenerētie paziņojumi emocionāli spēcīgāk rezonē ar auditoriju. Proti, robots "saprot", kas un kā spēj aizķert un noturēt cilvēku uzmanību.

Un tāpēc viltus ziņas ir kļuvušas par sava veida industriju — vairāki pētījumi apliecina, ka to izplatība un patēriņš ir lielāks, nekā patiesu ziņu pavairošana. Piemēram, "Facebook" pētījums¹ rāda, ka pirms ASV prezidenta velēšanām 20 viltus ziņas bijušas lasītākas, nekā 20 uzticamas ziņas. Līdzīgus secinājumus ļauj izdarīt arī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētījums², kurā tika salīdzināta "Twitter" ziņu izplatība — viltus ziņas izplatās ātrāk, tiek aktīvāk pārsūtītas un sasniedz lielāku auditoriju.

Big Data — palīgs, ne drauds

Šajā situācijā ir jāuzsaka atbildīgi un analītiski mediji, kas veic apjomīgu darbu, lai no milzīgās informācijas plūsmas atsijātu viltojumus. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, bet mediju "maize" lielā mērā ir reakcijas ātrums. Kā te var palīdzēt tehnoloģijas? Risinājums meklējams t. s. lielo datu (Big Data) izmantošanā, kas šodien mums jau palīdz medicīnā, uzņēmējdarbībā un zinātnē. Datu izmantošana varētu "atpazīt" melīgu un naidu kurinošu informāciju nevis pēc to izcelsmes avota (piemēram, botu ģenerēts saturs), bet pēc lingvistiskām pazīmēm. Valodas pētnieki uzskata, ka viltus ziņām ir sava īpašā valodas un izteiksmes forma, kuru varētu atpazīt un ierobežot.³

Jāuzsver — atbildība par viltus ziņu izplatību gulstas uz šādu ziņu patērētājiem, proti, pieprasījums pēc skanīgiem virsrakstiem un skandalozām ziņām lielā mērā veido piedāvājumu. Tomēr tā ir arī reklāmdevēju, tehnoloģiju uzņēmumu un arī valsts atbildība. Ja pirmie ar savu budžetu var "balsot" pret viltus ziņas pieļaujošiem medijiem un propagandas kanāliem, otrie var vēl striktāk atsijāt no savām platformām botu ražotu nepatiesu saturu. Savukārt valsts loma ir izglītot sabiedrību mediju izmantošanā. Hibrīdkara un tagad jau arī reāla kara apstākļos spēja atšķirt safabricētu informāciju no patiesas var noteikt, piemēram, to, vai mēs nekļūstam par sabiedrības šķelšanās upuriem. Valstij ir jāizglīto cilvēki tajā, kā atšķirt patiesu informāciju no meliem, jo ar propagandas TV kanālu aizliegšanu šodien var panākt vien daļēju efektu. Latvijas gadījumā svarīga ir tāda satura veidošana krievvalodīgajiem, kas būtu patiess, veicinātu sabiedrības sapratni un toleranci.

Efektīvu rezultātu cīņā pret elpu aizraujošiem, šokējošiem, bet nepatiesiem "ziņu" virsrakstiem sasniegsim tad, ja tehnoloģiju veidotāji, lietotāji un valstis spēs rīkoties kopīgi. Viens otru papildinot, nevis apkarojot.

1 https://www.buzzfeednews.com/article/craigsilverman/viral-fake-election-news-outperformed-real-news-on-facebook

2 https://news.mit.edu/2018/study-twitter-false-news-travels-faster-true-stories-0308

3 https://www.sfu.ca/big-data/stories/how-big-data-can-combat-fake-news.html