Karīna Viskuba: Laikapstākļi pozitīvi ietekmē elektroenerģijas cenu

Janvārī viens no būtiskiem faktoriem, kas noteica elektroenerģijas cenu, bija laikapstākļi. Mērenāku gaisa temperatūru dēļ Nord Pool reģionā par 7 % samazinājās elektroenerģijas pieprasījums, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, kā arī tas bija par 4 % zemāks nekā decembrī. Tajā pašā laikā elektroenerģijas izstrāde bija par 2 % zemāka nekā decembrī un par 3 % zemāka nekā 2021. gada janvārī.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja par 39 % pieaugusī vēja staciju izstrāde, tai janvāra otrajā pusē Ziemeļvalstīs sasniedzot rekordlielu dienas kopējo izstrādi — 491,1 GWh. Elektroenerģijas cenu samazinājumu ietekmēja arī dabasgāzes cenu kritums par 27 %, salīdzinot ar decembri. Aizvadītajā mēnesī Ziemeļvalstīs hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis palika nemainīgs, salīdzinot ar decembri, tomēr saglabājās par 11 % zem normas līmeņa. Janvārī ietekmi uz Baltijas valstu elektroenerģijas cenām atstāja arī par 42 % lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, par 29 % lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala, tikmēr no Krievijas kritās par 58 %, salīdzinot ar decembri.

Ziemeļvalstīs uzlabojās hidrobilances līmenis

Janvārī gan sistēmas, gan Latvijas tuvāko periodu elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinājās, lai gan 2023. gada kontraktiem bija raksturīga neliela pieauguma tendence. To galvenokārt noteica uzlabojies Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis janvārī, kas mēneša sākumā bija — 16,4 TWh, janvāra beigās sasniedzot — 9,5 TWh zem normas līmeņa. Lai gan pārējo energoproduktu cenas janvārī pieauga, dabasgāzes cena samazinājās par 27 %.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena janvārī kritās par 20 % līdz 93,11 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 88,50 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī sistēmas 2023. gada 2. ceturkšņa vidējā kontrakta cena samazinājās par 19 % un bija 47,94 EUR/MWh. Tikmēr 2023. gada sistēmas kontrakts bija 37,64 EUR/MWh, kas pieauga tikai par 1 %, un janvāra beigās noslēdzās ar 37,95 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena janvārī bija 179,37 EUR/MWh, kas samazinājās par 5 %, mēnesi noslēdzot pie zemāka līmeņa — 176,25 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Latvijas 2023. gada futures kontrakts pieauga par 2 % līdz 87,93 EUR/MWh, mēneša beigās sasniedzot 89,15 EUR/MWh.

Ģenerācija Baltijā nosegusi 60 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma

Aizvadītajā mēnesī Baltijas kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms bija 2 665 GWh. Tas tikai par 1 % pārsniedza 2021. gada janvāra apjomu un bija par 5 % zemāks nekā decembrī. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija —0,9 °C, kas ir 2,1 °C virs normas. Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija tikai par 1 % lielāks nekā šajā periodā gadu iepriekš, un kopā tika patērētas 672 GWh. Aizvadītajā mēnesī Lietuvā patērētās elektroenerģijas apjoms bija 1 187 GWh, kas ir 4 % pieaugums pret 2021. gada janvāri. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Igaunijā elektroenerģijas patēriņš janvārī samazinājās par 4 %, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš, līdz 807 GWh.

Salīdzinot ar 2021. gada janvāri, aizvadītajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas ražošanas apjoms pieauga par 8 %, tomēr tas bija par 13 % zemāks nekā izstrāde decembrī, un kopā tika saražotas 1 586 GWh elektroenerģijas. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas izstrāde kritās par 22 %, salīdzinot ar decembri, un tika saražotas 517 GWh. Janvārī Igaunijā tika saražotas 644 GWh elektroenerģijas, kas ir 16 % samazinājums pret decembra apjomu. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas izstrādei bija novērojams kāpums par 9 %, salīdzinot ar decembra datiem, un kopā tika saražotas 425 GWh.

Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu janvārī sasniedza 60 %. Aizvadītajā mēnesī Latvijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu samazinājās līdz 77 %, Igaunijā rādītājs noslīdēja līdz 80 %, savukārt Lietuvā tas pieauga un veidoja 36 %.

Daugavas pietece pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni

Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44 % virs mēneša normas (50,5 mm). Tas ļāva arī Daugavas pietecei par 12 % pārsniegt daudzgadu vidējo līmeni, sasniedzot vidēji 487 m3/s. Tomēr, atskatoties uz decembra datiem, redzams, ka janvārī pietece ir samazinājusies par 18 %.

Janvārī pieteces samazinājums atspoguļojās arī Latvenergo hidroelektrostaciju izstrādes kritumā, kas veidoja 18 %, salīdzinot ar decembri, un kopā tika saražotas 224 GWh. AS "Latvenergo" termoelektrostacijās (TEC) kopā tika saražotas 177 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. TEC izstrādes apjoma samazinājumu galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.

Dabasgāze ieņem pretējo virzienu no pārējo energoproduktu cenām

Aizvadītajā mēnesī bija novērojams Brent Crude Futures jēlnaftas nākotnes kontrakta cenas lēciens par 14 % līdz 85,22 USD/bbl. Mēneša beigās kontrakta cena pietuvojās septiņu gadu augstākam līmenim — 91,21 USD/bbl.

Jēlnaftas cenas pieaugumu janvārī galvenokārt noteica ģeopolitiskie aspekti. Mēneša pirmajā pusē bažas par naftas piedāvājumu izraisīja protesti Kazahstānā, kā arī jēlnaftas ieguves samazinājums Lībijā. Papildus tam ASV bija zemākie naftas krājumi kopš 2018. gada oktobra. Janvāra otrajā pusē situāciju piedāvājuma pusē pasliktināja Jemenas grupējuma uzbrukums Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ne mazāk nozīmīgu ietekmi uz piedāvājumu atstāja arī konflikta eskalācija starp Krieviju un Ukrainu. Savukārt naftas pieprasījums neatkāpās pat Covid-19 omikrona paveida plašākas izplatības apstākļos.

Ogļu nākotnes kontrakts (API2 Coal Futures Front month) kāpa par 17 % līdz 152,47 USD/t, janvāra otrajā pusē sasniedzot trīs mēnešu augstāko cenu — 193,25 EUR/MWh.

Janvārī saglabājies spēcīgs ogļu pieprasījums bija viens no cenas kāpuma iemesliem. To pastiprināja Indonēzijas, kas ir pasaulē lielākā termālo ogļu eksportētāja, eksporta ierobežojumi, jo janvāra sākumā bija bažas par kritisku ogļu trūkumu septiņās vietējās spēkstacijās. Covid-19 izplatība un ar to saistītie ierobežojumi Austrālijā izraisīja ogļu ieguves un piegādes traucējumus. Turklāt aukstā laika dēļ bija ierobežoti Krievijas dzelzceļa pārvadājumi, kas veicināja ogļu piegāžu kavējumus.

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena kritās par 27 %, līdz 84,50 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot pie augstāka cenu līmeņa — 92,06 EUR/MWh.

Mērenāka gaisa temperatūra, kā arī lielāka vēja staciju izstrāde janvārī bija svarīgākie faktori, kas ietekmēja dabasgāzes cenu. Ne mazāk svarīgu ietekmi uz dabasgāzes cenu janvārī atstāja par 14 % pieaudzis sašķidrinātas dabasgāzes imports uz Eiropu, salīdzinot ar decembri, tam sasniedzot rekordlielu 15,9 bcm apjomu. Tajā pašā laikā janvāra beigās Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis ir krities līdz 38 % no kopējās jaudas, kas ir par 15 % zemāks, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju. Turklāt Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija radīja saspringtāku situāciju dabasgāzes tirgū mēneša beigās.

Arī janvārī Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontrakta cena turpināja kāpumu, mēneša laikā pieaugot par 6 % līdz 84,59 EUR/t. Janvāra beigās EUA cenas augstākā robeža bija 89,76 EUR/t.

2021. gada decembra mēneša zema likviditāte emisiju kvotu tirgū saglabājās arī janvāra sākumā, veicinot kvotu cenas pieaugumu. To janvāra otrā pusē turpināja uzturēt piedāvājuma trūkums kopā ar aktīvu pirkšanas interesi.