Kaspars Zakulis: Būsim spiesti kļūt taupīgāki. Kā tas mainīs ikdienas paradumus?

Jau šobrīd jūtam degvielas, gāzes un elektrības sadārdzinājumu. Palielinās arī preču cenas veikalu plauktos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,6%. Precēm tas pieauga par 2%, bet pakalpojumiem – par 0,6 procentiem. Tas liks daudziem domāt par stingrāku jostas savilkšanu. Būs jāmeklē alternatīvas dažādiem ikdienas tēriņiem. Taču, paraugoties no citas puses, taupīgāka ikdiena nozīmē arī pārdomātākus pirkumus un zaļāku paradumu veidošanos kopumā, kas rezultētos mazākās izmaksās un samazinātu arī radīto atkritumu daudzumu.

Pēdējās desmitgadēs esam kļuvuši par izteiktu patērētāju sabiedrību. Nav iedomājamas lietas, ko nevarētu nopirkt, kad tās nepieciešamas. Vienlaikus šī tendence palielinājusi arī atkritumu apjomu. Pēc pēdējiem datiem Latvijā gada laikā tiek radīti aptuveni 800 tūkstoši tonnu atkritumu. Tie ir vairāk nekā 400 kg uz vienu iedzīvotāju gada laikā. Viens no veidiem, lai to samazinātu, ir mainīt iepirkšanās paradumus. Un tieši tas šobrīd notiks dabiskā ceļā. Cilvēki sāks domāt tālredzīgāk. Vairāk sāks iegādāsies tikai to, kas ir patiešām nepieciešams. Domās, kā ietaupīt tā vietā, lai izdabātu savām vēlmēm veikt neapdomīgus pirkumus. Tas ir labi, jo katrs ietaupītais eiro šobrīd var dot drošības garantu tuvākā un tālākā nākotnē. Jo diemžēl šobrīd mēs nezinām, kas notiks pēc dienas, nedēļas un mēneša.

Pārdomājot savus patēriņa paradumus, sāksim augstāk vērtēt mājās jau esošo, senāk iegādāto preču nozīmi. Pēdējās desmitgadēs esam pieraduši esošās lietas ātri vien aizstāt ar jaunām. Tas attiecas gan uz apģērbu, apaviem, gan modernām elektroprecēm un daudzām citām lietām, ko ietekmē straujā tehnoloģiju attīstība, ātrās modes spiediens un kopējais patēriņa kults sabiedrībā. Līdz šim liela daļa pat pavisam nesen nopirktu lietu ātri vien nonāk atkritumos. Bet kas varētu mainīties tagad? Cilvēki sāks izvērtēt, vai tiešām pašreizējais televizors ir tik novecojis, kā šķitis, vai pērn nopirktais telefons tiešām vairs nepilda vēlamās funkcijas, kā arī vai sezonas sākumā nopirktie siltie zābaki ir patiešām apnikuši. Tikai daži piemēri, taču tādi varētu būt attiecināmi uz neskaitāmi daudz priekšmetiem, kas glabājas mājās – dažubrīd pat sen aizmirstiem. Tāpēc šis ir laiks, kad varam novērtēt to, kas mums ir, nevis domāt, kā iegādāties to ko mums patiesībā nevajag.

Ja tomēr saprotam, ka zināmi priekšmeti un preces nav vairs ikdienā nepieciešamas, nevajadzētu steigties tās izmest atkritumos, bet gan izvērtēt to kvalitāti un iespēju nodot tālāk kādam, kuram tās var gana labi noderēt. Arī šo tendenci būtiski maina situācija Ukrainā. Iespējams, tieši šis ir laiks, kad varam saprast, ka skapis ir pilns ar labām drēbēm, kas nav vilktas gadu un ilgāk un atstātas tur ar domu “ja nu noderēs”. Šobrīd virkne organizāciju vāc ziedojumus un nepieciešamās lietas cilvēkiem, kuri devušies bēgļu gaitās. Iesaistīties ar savu atbalstu var ikviens. Arī mūsu uzņēmumu grupā “Eco Baltia” kopā ar kolēģiem ir izstrādāts atbalsta mehānisms, aicinot ziedot lietas, kas ir labas, bet pašiem nav vajadzīgas. Un redzam, ka cilvēku atsaucība ir milzīga. Šajā gadījumā svarīgākais ir atbalsts, ko visi kopā kā vienota sabiedrība spējam sniegt grūtībās nonākušajiem, taču vienlaikus tas māca arī paraudzīties uz saviem paradumiem un lietu atkārtotu izmantošanu, kas arīdzan veicina aprites ekonomiku un atkritumu apjoma samazināšanos.

Katrs ietaupītais eiro šobrīd var būt vērtīgs uz kopējā cenu pieauguma fona. Lai arī šis nav brīdis, kad primāri kāds vēlētos domāt par atkritumu šķirošanu, svarīgi atcerēties, ka apdomīgi apsaimniekojot savus atkritumus, ir iespējams samazināt izdevumus un novirzīt iekrāto tālredzīgākiem mērķiem un pat atlikt “nebaltām dienām”. Un patiesībā tas neprasa daudz savā rīcībā. Ja ikdienas ritmā apņemamies sašķirot izlietoto iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, veco elektrotehniku un citus nevajadzīgos priekšmetus, varam samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu līdz pat 35%. Tas nozīmē, ja, atkritumus nešķirojot, mēnesī tiek samaksāti 15 eiro par to apsaimniekošanu, tad šķirojot ietaupīsi pat 5,25 eiro. It kā sīkums, bet arī šī summa, kas gadā var veidot vairāk nekā 60 eiro, var būt gana vērtīga un pat ļoti noderīga.

Attiecībā uz izdevumiem šobrīd liels slogs būs energoresursu cenu kāpums un to pietiekamība. Esam raduši, ka enerģijas mums ir daudz un pietiks vienmēr. Tomēr šobrīd tā pa īstam beidzot aptveram, cik mēs esam atkarīgi no ārējiem energoresursu piegādātājiem. Lai arī tiek solīts, ka enerģijas piegādātājiem ir alternatīvas un tā nepietrūks, tomēr skaidrs ir viens – mūsu katra personīgās izmaksas par energoresursiem tikai palielināsies. Viena lieta, ko mēs kā sabiedrība būsim spiesti darīt - domāt, kā mēs šos resursus patērējam savās mājās un uzņēmumos, un attiecīgi rīkoties. Otrā lieta - beidzot energoatkarīgām valstīm nāksies vērtēt un īstenot virzienus alternatīvas enerģijas ieguvei, lai kļūtu neatkarīgi no līdzšinējiem enerģijas avotiem.

Daudz lielāku uzmanību ir nepieciešams pievērst lokāliem enerģijas resursiem un avotiem un Latvijai tādu ir – koks, kūdra, vējš un atkritumi. Kāpēc mēs apglabājam dedzināmus atkritumus un importējam gāzi? Kāpēc mēs ražojam elektrību no gāzes un tik maz izmantojam šķeldu, kas ir atjaunojams resurss šeit pat Latvijā?

Gribētos, lai paradumu maiņa būtu mūsu katra paša izvēle – iemācīties dzīvot taupīgāk, vairāk iekrāt, kļūt zaļākiem savā domāšanā un atbildīgākiem pret vidi - biežāk izslēgt gaismu blakus istabās un izvēlēties klimatam draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus. Taču, kā rāda vēsture, paradumu maiņa visstraujāk izpaužas tieši kritiskās situācijās. Arī Eiropas Savienības būs spiesta pārskatīt arī savus zaļos mērķus. Tāpēc kopumā šī paradumu maiņa ļaus dabīgā veidā vismaz daļēji to pildīt.