Elektrības cenu straujais kāpums ir attaisnojams ar tā saucamo "perfekto vētru" (tulk. no ang. val. Perfect storm), kuru neviens nebija prognozējis – pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji kāpa, bet piedāvājums nespēja tikt līdzi. Piedāvājuma ierobežotība ir skaidrojama ar vairākiem faktoriem – Zviedrijas atomelektrostacija bija apkopē un pagājusī vasara pārsteidza ar netipisku sausumu un bezvēju, kas attiecīgi ierobežoja atjaunojamās elektroenerģijas ieguvi. Turpretī degvielas cenu kāpums sākumā ir skaidrojams ar zaudējumu atgūšanu no pirmā pandēmijas viļņa, bet februāra izskaņā Krievijas īstenotais karš Ukrainā veicināja gan Latvijas, gan citu pasaules valstu vēlmi pārtraukt "lētās" gāzes un naftas iepirkšanu, lai mazinātu atkarību no Krievijas resursiem un pārtrauktu finansiālu Krievijas ekonomikas atbalstu.
Ja šos faktorus ignorē, naftas cena tāpat turpina stabili augt un nekas neliecina par to, ka nākotnē tas varētu mainīties. It īpaši, ja ņemam vērā Eiropas, ASV un Ķīnas sacensību par pirmā klimatneitrālā spēka titulu. Arī elektrības cenas turpina augt, bet tas ir tieši saistīts ar CO2 izmešu kvotu cenu – jo vairāk palielinās CO2 cena, jo dārgāka ir gāze un arī elektrība. Saule, vējš un ūdens joprojām ir bezmaksas avoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
