{1328eeba-f4cd-3746-4201-eb486b5a63fb}
Foto: LETA
Tāpat kā valstij kopumā, arī mums, zinātniekiem, katra krīze vienlaikus nozīmē arī jaunas iespējas. Šobrīd vērojam notiekošos procesus, kas var pavērt durvis jauniem pētījumiem/jaunām inovācijām, kas var gan mazināt atkarību no Krievijas izejvielām, gan ietekmēt straujo degvielas cenu kāpumu.

Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis jau pieņēmušas īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus, kas ļaus mazināt gala patērētāja tēriņus par degvielu, bet Latvijā šī diskusija pagaidām aprobežojas ar biodegvielas piejaukuma iespējamo ietekmi uz cenas mazināšanu.

Lai pildītu ES noteiktās klimata prasības, patlaban biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai ir ne mazāk kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma, neatkarīgi no tā, vai tā ir biodīzeļdegviela no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), vai atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidrogenēta augu eļļa). Latvijas likumdošana noteic, ka šim piejaukumam jābūt laikposmā no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim.

Eiropas SavienībaNesteKlimata pārmaiņas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit