Krists Mertens: Kāds būs Latvijas risinājums energoneatkarības vienādojumam

Te nu jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir ļoti labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un būtiski mazinātu atkarību no gāzes vai enerģijas importa. Mums jau ir savas no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kur pamata apjomu nodrošina Daugavas HES, kas vienlaikus kalpo kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek vien izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.

Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, bet tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums. Jāsaprot, ka šādi projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt 10 vai vairāk gadu. Jau šobrīd redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nekādā veidā nepalīdz risināt šobrīd aktuālos izaicinājumus.

Vienlaikus redzam, ka joprojām neesam apguvuši atjaunīgās enerģijas potenciālu, kaut arī pārdomāta pieeja ļautu iegūt izcilu rezultātu ar samērīgu ieguldījumu. Atjaunīgā enerģija jau sen vairs nenozīmē izmaksu pieaugumu, bet gan to kritumu. Fosilie resursi kā primārais elektroenerģijas ģenerācijas veids ir aizejoša ēra. Tagad tie ir zaudējuši arī savu vienīgo pievilcību – zemo cenu. Mums nevajag atomreaktorus, mums pilnībā pietiktu ar lielas jaudas vēja parkiem un saules elektrostaciju attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī, kas ir izmaksās efektīvs un ātrs risinājums. Jau tuvāko piecu gadu laikā varam iegūt jaunas elektrības ražošanas jaudas, kas ievērojami palielinātu energoneatkarību un manāmi samazinātu vidējo elektrības cenu Latvijā.

Tieši izmaksu efektivitāte ir svarīgs faktors, kuru aprēķinā jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas spēkstaciju izveidē. Faktiski vēja un saules enerģija ir vienīgie spēkstaciju risinājumi, kurus šobrīd iespējams īstenot bez valsts subsīdijām. Jāvērtē vidējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas visa spēkstacijas dzīves cikla laikā. Saskaņā ar 2021. gada Pasaules kodolenerģijas nozares ziņojumu dabasgāzes spēkstacijā pērn šīs izmaksas sasniedza 95 eiro par megavatstundu, bet atomelektrostacijā tie būtu aptuveni 140 eiro. Dārgi. Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.

Jā, vējš vienmēr nepūš. Tomēr pēc sekmīga energosistēmas modeļa, kas piemērots Latvijas situācijai, nav tālu jāmeklē. Derēs tā pati daudzinātā Skandināvija, kur elektrība teju vienmēr ir lētāka. Norvēģijas enerģētikas nākotnes vienādojums ir pavisam vienkāršs – pamatā elektrību ražo vēja ģeneratoru parki, bet, kad ar to ir par maz, tiek iedarbināti HES, kuru rezervuāros uzkrātas ūdens rezerves laikā, kad notiek aktīva vēja enerģijas izstrāde.

Latvijai jau ir divas lielas jaudas enerģijas uzglabāšanas baterijas – Daugavas HES un Inčukalna gāzes krātuve. Atliek vien pievienot vēja un saules enerģiju, un mēs iegūstam labi sabalansētu vienādojumu pašiem savas enerģijas ražošanai. Skan vienkārši, bet līdz šim šo potenciālu neesam spējuši apgūt, jo nepieciešama koordinēta,vienota un ātra virzība uz šo mērķi – gan valsts, gan iedzīvotāju līmenī.

Ceļš uz "zaļās" enerģijas apgūšanu ir jāiet kopā ar tās lietotājiem. Svarīgi, lai ikviens ne tikai vārdos tiektos pēc energoneatkarības un "zaļākas" dzīves, bet arī būtu gatavs ar rīcību apliecināt savu izvēli. Tāpat kā citās jomās, lietotāju pieprasījums dod signālu uzņēmējiem, ka jāattīsta konkrētā joma. Salīdzinājumam – ja kādreiz elektroauto bija cenā nepieejami un ar mazu attāluma rezervi, tagad tie ir pilnībā konkurētspējīgi un pieprasīti auto. Ar "zaļo" enerģiju mums vajadzētu panākt tādu pašu līmeni.

Valstij savukārt jāapzinās, ka efektīva elektroenerģijas ražošanas portfeļa izveide nozīmē arī straujāku visas ekonomikas un valsts infrastruktūras attīstību. Ir taču skaidrs, ka nākotnē visu darbinās elektrība, nevis gāze vai ogles. Radot visus priekšnoteikumus, lai elektrība mums būtu pietiekamā apjomā un par izdevīgu cenu, mēs faktiski nodrošinām iespējas Latvijas uzplaukumam. Tas nozīmē iespējas ieviest inovatīvus risinājumus, elektrotransportu, veidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi uz ilgtspējīgas saimniekošanas pamatiem. Mums jābeidz domāt par izdzīvošanu un jāsāk ieguldīt savā attīstībā.

Ir jāspēj plašāk skatīties uz šī brīža situāciju. Tas nav jautājums tikai par to, kā panākt zemāku elektrības cenu. Tas ir stāsts par inovācijām un jaudīgu platformu tautsaimniecības attīstībai, nemaz nerunājot par valsts drošības aspektiem, ko ļoti skaudri iezīmē ģeopolitiskā situācija.

Mēs esam maza ekonomika, un mums ir jāizmanto iespēja ātri adaptēties, pielāgojot savu enerģijas ražošanas portfeli. Tikai tā varam būt jaunās pasaules kārtības priekšgalā, nevis būt nemitīga iedzinēja lomā.