Te nu jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir ļoti labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un būtiski mazinātu atkarību no gāzes vai enerģijas importa. Mums jau ir savas no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kur pamata apjomu nodrošina Daugavas HES, kas vienlaikus kalpo kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek vien izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.
Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, bet tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums. Jāsaprot, ka šādi projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt 10 vai vairāk gadu. Jau šobrīd redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nekādā veidā nepalīdz risināt šobrīd aktuālos izaicinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
