Guntars Krols: Pasaules IPO tirgos būtisks aktivitātes samazinājums

Pēkšņās pārmaiņas skaidrojamas ar vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmi. Pirmkārt, tirgu noskaņojumu pasliktināja augstās cenu svārstības, kā arī krītošas akciju cenas, jeb cenu korekcija, atsevišķām liela mēroga nesenu IPO darījumu akcijām. Otrkārt, finanšu tirgi vēro inflācijas pieaugumu un centrālo banku monetārās politikas izmaiņas. IPO Investori ar bažām gaida ziņas par enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugumu. Treškārt, protams, tirgus dalībnieki satraucas par ģeopolitiskiem riskiem un Ukrainas kara izraisītajiem ekonomiskajiem efektiem un arvien pieaugošo nenoteiktību šī konflikta rezultātā.

IPO darījumi ir izteikti vērsti uz nākotni un šī brīža saspīlētā situācija, kā arī neziņa par politisko un ekonomisko attīstību būtiski apgrūtina investoru spēju saskatīt izteikti pozitīvu jauno IPO uzņēmumu izaugsmes ceļu un attiecīgi – tiem piešķirt augstu vērtējumu.

Tirgus dati parāda, ka lielāko kritumu piedzīvojuši Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas reģioni – šeit kopumā notikuši 37 IPO darījumi, kas ir par 72% mazāk, salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem trim mēnešiem. Piesaistītās investīcijas šeit kritušās pat par 95% un bija tikai 2,4 miljardi ASV dolāru. Eiropa, neskaitot Lielbritāniju, gada pirmajā ceturksnī pat apsteidza Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas reģionus, īstenojot 47 IPO darījumus ar 2,7 miljardu ASV dolāru investīcijām. Eiropā kopumā notika 15% no visiem pasaules IPO darījumiem, piesaistot vien 5% no pasaules IPO investīcijām. Faktiski pasaules IPO tirgu atbalstīja vien Āzijas un Klusā okeāna reģiona biržas, kur kopumā bija par 16% mazāk darījumu nekā pērn (188), bet ieņēmumi pieauga par 18% (42,7 miljardi ASV dolāru).

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē šī gada pirmajā kvartālā bija Šeņdžeņas birža (SZSE) Ķīnā ar 41 IPO darījumu pirmo trīs mēnešu laikā, kurai seko Šanhajas (SSE) birža ar tās 37 darījumiem. Šeit redzams būtisks kritums no 57 darījumiem 2021.gada pirmajā ceturksnī. Trešā bija Austrālijas ASX birža ar 28 darījumiem, kas apsteidza iepriekšējā gada līderi "Nasdaq" biržu, kurā ir vērojams lielākais darījumu skaita kritums gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, proti, 23 IPO darījumi šogad pretēji 73 darījumiem pērn.

Tuvākajos mēnešos nenoteiktība un ģeopolitisks saspīlējums visdrīzāk saglabāsies un jau šobrīd vērojams, ka virkne IPO darījumu kandidātu savus plānus atliek vai meklē citus finanšu piesaistes veidus. Vienlaikus veidosies uzņēmumu loks, kas nogaida labākus laikus savai kotācijai. Ja salīdzinām ar iepriekšējiem pāris gadiem, IPO tirgi ir kļuvuši stipri jūtīgāki un mainīgāki, prasot īpašu uzmanību un rīcības elastību.

Ko šis nozīmē Latvijas un Baltijas uzņēmumiem, kas apsver savu akciju kotācijas iespēju? Tas atkarīgs no mēroga un nozares, taču skaidrs, ka mēs neesam nošķirta sala un pasaules tendences ietekmē arī mūsu reģionu. Šī brīža notikumi nenozīmē, ka IPO plāni noteikti jāatceļ – taču tie prasa, lai uzņēmumi vēlreiz novērtē riskus un savas izaugsmes stāstu ar domu, cik lielā mērā šo uzņēmuma attīstības projekciju ietekmē makroekonomiskie faktori un reģiona ģeopolitika. Kā tie ietekmē iespējamā IPO uzņēmuma vērtējumu? Vai uzņēmumi var parādīt, ka to piegāde ķēdes netiks ietekmētas vai cietīs nenozīmīgi? Vai iecerētie klienti joprojām būs pietiekami maksātspējīgi, vai plānotais pakalpojums joprojām ir vajadzīgs? Finanšu tirgos investori meklē ieguldījumu iespējas arī esošajā situācijā – taču tie ir kļuvuši uzmanīgāki.