Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka Eiropas Savienībai kā vienai no pasaules līderēm kopā ar pārējām ekonomiski spēcīgākajām valstīm jācenšas panākt, lai pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā 2050. gadā, tiktu sasniegts SEG neto emisiju nulles līmenis. Savukārt 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu Eiropas Parlaments pieprasa nepieciešamo pāreju uz klimatneitralitāti īstenot, vēlākais, līdz 2050. gadam.
Mērķis ir ļoti ambiciozs, un to sasniegt nebūs viegli. Lai izpildītu noteikto mērķi, paies vēl gadu desmiti, taču, izjūtot klimata pārmaiņas, jau šodien nāksies pielāgoties globālajai sasilšanai.
Lai arī pastāv centieni samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās jau tagad Eiropā rada un arī turpmāk radīs ievērojamu slodzi, tāpēc ir būtiski pastiprināt centienus, uzlabot spēju pielāgoties, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuros jau ir paredzēti konkrēti klimata adaptācijas mērķi. Šajā sakarā ir būtiski izstrādāt un īstenot pielāgošanās stratēģijas un plānus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
