Komunālo maksājumu kāpums pērnā gada rudenī Latvijas iedzīvotājiem bija kā auksta duša – daudzus tā pārsteidza nesagatavotus, un šoka efekts bija ilgstošs, jo svārstības energoresursu tirgū kā nepatīkams atgādinājums ik mēnesi par sevi lika manīt apkures rēķinu izskatā. Kas jādara, lai mēs kļūtu pēc iespējas neatkarīgāki no ārējiem apstākļiem, un kāpēc augstās apkures cenas ir izcils priekšnosacījums sava mājokļa renovēšanai?
Kopš komunālo maksājumu rēķinu buma, arvien biežāk mediju virsrakstos locīts termins "energoefektivitāte". Vienkāršojot – energoefektivitāte nozīmē, ka tu patērē pēc iespējas mazāk resursu sev komfortablu apstākļu uzturēšanai mājoklī. Savukārt, lai nodrošinātu siltumu un komfortu ēkās, kas ir novecojušas un neefektīvas, ir jāpatērē vairāk resursu. Šādi diemžēl funkcionē liels skaits Latvijā novecojušu daudzdzīvokļu namu, un arī "Kingspan" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka Igaunijā un Lietuvā mājokļus siltina naskāk – pēdējos divos gados mājokļa siltināšanu Latvijā veikuši 18%, kamēr Igaunijā – 23%.
Neziņas fons Eiropas un Latvijas būvniecībā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
