Iepriekšējā mēneša prognoze iezīmēja, ka notiekošā konsolidācija / korekcija varētu radīt vēl vienu krituma vilni un daudz negatīvisma, pat paniku, negaidījām, ka akciju indeksi noslīdēs zem februāra / marta zemākajām vērtībām. Tirgus tomēr nolēma pierādīt, ka kļūdījāmies – "S&P 500" sasniedza 4060 punktu atzīmi pirms sākās "atvieglojuma rallijs", kad Džeroms Pauels iesaistījās, lai nomierinātu investorus.
Lai arī cik šokējoši daudziem tas izklausītos, noteikti jāņem vērā, ka, lai arī esam piesardzīgi, nekādā gadījumā nemainām savu vidējā termiņa skatījumu – tas, ko šobrīd redzam, nav lāču tirgus sākums, lai gan sajūtas ir tādas, ka tajā jau atrodamies. Jo vairāk "S&P 500" tuvojas 4000 punktu atzīmei, jo vairāk dzirdēsim prognozes par 3800, 3600 un pat 3000 punktu līmeņiem. Nepieciešams atcerēties, ka, jo vairāk tirgus krītas, jo pesimistiskāki kļūst tirgus dalībnieki.
Lielākajās ekonomikās viss noteikti nav labi
Kā jau bija gaidīts, aprīlī inflācija Eirozonā pieauga līdz vēl vienam rekordaugstam līmenim – 7,5%. Vislielākais ietekmes vaininieks bija enerģijas izmaksas, taču salīdzinājumā ar martu inflācijas līmenis faktiski samazinājās, bet pārtikas, pakalpojumu un rūpniecības preču cenu kāpums strauji pieauga. Tas ļauj konstatēt, ka inflācijas "apskāviens" kļūst arvien plašāks. Aprīlī ražošanas pieauguma tempi bija lēnāki galvenokārt izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Eirozonas ekonomika gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 0,2% ar krasu vājināšanos perioda beigās, saistībā ar karadarbību Ukrainā.
Aprīlī ASV rūpniecības aktivitāte pieauga lēnākajā tempā kāds bijis pēdējā pusotra gada laikā, ISM indeksam samazinoties par 1,7 punktiem līdz 55,4. Pakalpojumu nozare, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas no ASV ekonomiskās aktivitātes, arī palēninājās. ASV ekonomika pirmajā ceturksnī negaidīti saruka Covid-19 gadījumu pieauguma dēļ – iekšzemes kopproduktam gada griezumā samazinoties par 1,4%.
Sliktus ekonomikas datus veicināja "mājsēde" lielākajās Ķīnas pilsētās. Valsts rūpnīcu aktivitāte aprīlī strauji saruka – oficiālais ražošanas PMI aprīlī samazinājās līdz 47,4 punktiem, salīdzinot ar 49,5 punktiem martā, un tas ir otrais samazinājuma mēnesis pēc Nacionālā statistikas biroja datiem. Arī Ķīnas pakalpojumu sektora aktivitāte bija, maigi izsakoties, slikta – "Caixin" pakalpojumu PMI aprīlī sasniedza 36,2 punktus (otrais zemākais līmenis kopš aptaujas sākuma 2005. gadā), salīdzinot ar 42 punktiem martā.
Eiro padodas, naftas cenas konsolidējas
Ir pagājis kārtējais kara mēnesis, un šķiet, ka tirgi sāk pielāgoties šiem apstākļiem. Pēdējā laikā jau vairākas reizes esam pieminējuši EUR/USD 1,0600 atbalsta līmeni, un tas beidzot ir padevies. Tirgus "iztīrīja" orderus zem 1,0600, taču tam, vismaz pagaidām, nesekoja vērā ņemams turpinājums. Ilgtermiņa grafiki rāda skaidri definētu EUR/USD horizontālo atbalstu ap 1,0450-1,0500 apgabalu, kas pēdējo 7-8 gadus stabili turējās pretī lāču uzbrukumiem. Lai gan tuvākajā nākotnē tirgus varētu atkal noturēt šo atbalstu un "atlēkt" līdz 1,1000-1,1100 līmenim, tagad pastāv nopietni draudi, ka galu galā 1,0450 zonas pretestība tiks lauzta, kā rezultātā, visticamāk, ieraudzīsim nopietnu izpārdošanu. Iemesli tam galvenokārt ir tie paši – karš Ukrainā ir pārāk tuvu Eirozonai, resursi Eiropā ir daudz dārgāki un ASV ir pievilcīgākas procentu likmes.
Pēc ļoti "emocionāla" marta naftas cenas joprojām nav stabilas, taču svārstīguma amplitūda ir samazinājusies. Šāda tirgus uzvedība ir ierasta konsolidācijas fāzē, jo cena mēģina uzkrāt pietiekamu impulsu, lai atkārtoti pārbaudītu iepriekšējos maksimumus pie 140 dolāriem par barelu. Iespējams, ka "melnais zelts" varētu pat mēģināt pietuvoties USD/bbl 180 līmenim. No otras puses, pasaule "alkst" pēc lētākas naftas un vienmēr pastāv risks, ka tā vietā, lai cenas sasniegtu jaunus maksimumus, iespējams sagaidīsim to kritumu USD/bbl 80 virzienā.
Pauels nomierina tirgus
Obligāciju tirgi turpina iecenot procentu likmju paaugstināšanu, lai gan centrālās bankas cenšas nomierināt investorus. Savā jaunākajā paziņojumā un intervijā FOMC (ASV Federālo rezervju sistēmas Atvērto tirgu komitejas) izvēlējās līdzsvarotāku toni, nekā daudzi gaidīja, tādejādi mazinot bažas, ka straujāka likmju paaugstināšana varētu sagraut ekonomiku. Jā, FOMC paaugstināja federālo fondu likmi par 50 bāzes punktiem līdz diapazonam 0,75% -1%, kas ir lielākais kāpums pēdējo 22 gadu laikā, taču Džejs Pauels nekavējoties paziņoja tirgiem, ka, lai gan inflācija ir viņa galvenā problēma, Fed pašlaik "aktīvi neapsver likmju paaugstināšanu par 75 bāzes punktiem". Kā izteicās Džims Reids no "Deutsche Bank": "Fed tīši vai netīši nolēma, ka tirgos šobrīd ir bijis pietiekami daudz stresa, un ierobežoja potenciālos īstermiņa politikas virzienus." Līdz ar to, ASV parāda ienesīguma līkne tagad ir gandrīz plakana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
