Dainis Kanders: Par spārniem – putnu, sikspārņu un vēja turbīnu

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ņemams vērā VES izbūves projektu attīstīšanā, ir ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšana. VES iespējamā ietekme uz ornitofaunu un sikspārņiem ir viena no tipiskām ar vēja parku būvniecību un ekspluatāciju saistītām ietekmēm, tādēļ AS "Latvenergo", respektējot putnu un sikspārņu dzīves vietas, jau pašā VES projekta sākumā ir noslēgusi vienošanos, piesaistot sertificētus ornitologus un hiropterologus, kas jau šopavasar uzsākuši izpēti vairākās teritorijās, lai apsekotu, ievāktu datus un novērtētu faktisko stāvokli. Tas ļaus identificēt iespējamās konfliktsituācijas un savlaicīgi plānot ietekmi mazinošus pasākumus, lai putnu un sikspārņu sadursmju un bojāejas skaits būtu minimāls. Lauku izpētes darbi tiek veikti 6 plānotās VES teritorijās un turpināsies visu šo gadu.

Izaicinājums VES sadzīvošanai ar putnu valstību nav nekas jauns

Latvijas dabā putnu populācija ir daudzveidīga, tāpēc liels izaicinājums, plānojot VES parkus, ir sabalansēt ornitofaunas un vēja enerģijas intereses. Latvijā putnu ir daudz, un jutīgākā grupa – dienas plēsīgie putni, kā arī īpaši aizsargājamie putni ir vienmērīgi izplatīti visā valsts teritorijā. Piemēram, nevienā citā Eiropas valstī nedzīvo tik daudz mazo ērgļu kā Latvijā. Latvijas populācija 2018. gadā ir novērtēta ar 4334 pāriem, kas ierindo Latviju vienā no globālās populācijas kodolteritorijām ar aptuveni 20% pasaules populācijas īpatsvaru.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, plānojot vēja parku, putnu aizsardzībai minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai nosaka sertificēts ornitologs IVN procesa ietvaros.

Lai mazinātu ietekmi uz savvaļas putniem gan plānošanas, gan būvniecības, gan ekspluatācijas etapos, pasaulē un Eiropā tiek testēti dažādi jauni rīki un metodes, kas varētu papildināt VES turbīnu drošības aprīkojumu, mazinot sadursmes riskus. Vairākās valstīs ir izstrādāti sadursmju riska modeļi, kuros tiek izmantoti praktiskie apsekojuma dati un monitoringa dati no strādājošām VES, lai pētītu plānoto VES parku turbīnu skaita un plānojuma ietekmi, kā arī noteiktu to galīgo izvietojumu.

Piemēram, Norvēģijā tiek izstrādāti dažādi inovatīvi risinājumi: ultravioletā starojuma izmantošana, radaru un attēlu apstrādes sistēmas u.c., kas tiek testētas Smolas (Smøla) VES parkā. Vairākās valstīs putnu aizsardzībai tiek izmantoti dažādi pasīvie vizuālie atbaidītāji – torņu un lāpstiņu krāsošana, dažādi zīmējumi, lai gan ir vietas ES, kur tie nav atļauti. Īsos un paredzamos laika posmos, piemēram migrācijas sezonā, savu efektivitāti eksperimentos ir pierādījusi VES īslaicīgās apstādināšanas metode, kas novērš putnu sadursmes un rada minimālus kopējās enerģijas ražošanas zaudējumus. Atsevišķos gadījumos izmanto video atklāšanas sistēmu DtBird®104, kas automātiski identificē putnus un var patstāvīgi veikt divas darbības, lai mazinātu putnu sadursmes risku – izdot aktīvas brīdinājuma skaņas un/vai apturēt turbīnu. Lai arī šeit pieminētajām tehnoloģijām ir vēl nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, kopā ar virkni citu tehnoloģiju tās ir radītas un tiek pilnveidotas, lai pēc iespējas mazinātu VES ietekmi uz savvaļas putniem, tādējādi arvien ciešāk harmonizējot atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu ar vidi, kurā tas tiek darīts.

Citi lidojošie faunas pārstāvji, ar ko jārēķinās VES kontekstā, ir sikspārņi. No pētījumiem zināms, ka vislielākā VES ietekme uz sikspārņiem izpaužas mežmalu, ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā, kur novērojama sikspārņu koncentrēšanās, kā arī rudens migrācijas periodā no jūlija beigām līdz oktobra sākumam (90% gadījumu). Jāpiemin, ka sikspārņi atšķirībā no putniem, kuru bojāeja pie vēja turbīnām ir vairāk nejauša rakstura, lielākajā daļā gadījumu apzināti tuvojas VES – gan tāpēc, ka šie objekti noteiktos apstākļos piesaista kukaiņus – sikspārņu barības bāzi, gan, atsevišķos gadījumos, lai izmantotu VES kā apmešanās vietu (mītni), gan izmantojot rotoru torņus kā orientierus.

Lai novērtētu VES ietekmi uz sikspārņiem, tiek izmantotas Eiropas sikspārņu populāciju aizsardzības vadlīnijas jeb saīsināti EUROBATS.

Tā kā jaunākie pētījumi norāda, ka vēja turbīnas var piesaistīt sikspārņus pat, ja sadursmju risks novērtēts kā zems, pēc VES ierīkošanas, pirmos divus gadus jāveic sikspārņu monitorings un jāparedz iespēja ierobežot VES ekspluatāciju sikspārņu bojāejas vai paaugstināta bojāejas riska situācijās. Šādus pasākumus sikspārņu eksperti jeb hiropterologi iesaka arī Latvijā veiktu VES parku IVN atzinumos.

Lai mazinātu sikspārņu bojāejas risku, tiek ieteikts VES uzstādīt automātisko regulējamo režīmu (bat mode) – turbīnu darbības apturēšanu sikspārņu migrācijai nozīmīgos periodos. Bat mode izmantošana šobrīd ir plašāk izmantotais risinājumus, taču ir arī citi efektīvi veidi, kā samazināt vēja parku potenciālo ietekmi uz sikspārņu populāciju. Aktīvi norit jaunu risinājumu meklēšana, kas atbaidītu sikspārņus, piemēram, ultraskaņas ģeneratoru izvietošana uz turbīnām – tiek radīta sikspārņiem nepatīkama, bet cilvēkiem nedzirdama augstas frekvences skaņa, lai panāktu sikspārņu izvairīšanos no vēja parkiem un jau vēja parka izbūves laikā panāktu, ka nākotnē tiktu samazināta potenciālā ietekme uz sikspārņu populāciju.

Otra metode ir kukaiņu atbaidīšana, kas padarītu rotoru mazāk interesantu sikspārņiem kā potenciālo barošanās vietu. Šos pētījumus veic ASV zinātnieki, secinot, ka ultraskaņu raidošās ierīces ir efektīvas un samazina potenciālo ietekmi uz sikspārņu populāciju vēja parku tiešā tuvumā.

VES un to saistītās infrastruktūras atbilstīga izvietošana ir loģiskākais ietekmes mazināšanas pasākums, kas ļauj izvairīties no negatīvas ietekmes ne tikai uz putniem un sikspārņiem, bet savvaļas augiem un dzīvniekiem kopumā.

Vēja enerģija uzskatāma par vienu no tīrākajiem un drošākajiem enerģijas ģenerēšanas veidiem, bet izvairīties no jebkādas ietekmes uz ornitofaunu un sikspārņiem nav iespējams, taču, veicot nepieciešamo izpēti, meklējot sekmīgākos risinājumus, t.sk. VES izvietojumu un efektīvākās tehnoloģijas, ir iespējams nodrošināt, ka vēja parku radītā ietekme ir nebūtiska un nepārsniedz saprātīgi pieļaujamu ietekmes līmeni.