Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums faktiskajās cenās, proti, ņemot vērā cenu kāpuma efektu, aprīlī pieauga par 21.2% (kalendāri izlīdzināti dati). Tas nozīmē, ka iedzīvotāji dažādās tirdzniecības vietās tērēja par aptuveni piekto daļu vairāk savu līdzekļu nekā pērn. Turklāt kāpums bija vērojams arī fiziskajos pārdošanas apjomos, kas bija par 4.9% lielāki nekā pirms gada. Tas gan ir būtiski lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos, ko var skaidrot ar atslābumu pēc neliela iepirkšanās drudža, kas sekoja tirdzniecības ierobežojumu atcelšanai.
Visražīgāk, proti, par 9.5%, aprīlī auga fiziskie pārdošanas apjomi tirdzniecības vietās, kur pārsvarā tirgo nepārtikas preces (izņemot degvielu). Pandēmijas spīlēm atslābstot un veikaliem atkal plašāk verot durvis, gada laikā straujākais pieaugums bija vērojams apavu un apģērbu tirdzniecībā (+73%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (+37%), pulksteņu un juvelierizstrādājumu (+28%), kā arī kosmētikas (+14%) tirdzniecībā. Arī alkohola tirdzniecības vietas reģistrēja ar diviem cipariem mērāmu pieaugumu. Pieprasījumu pēc šīm precēm noteikti veicina daudz biežāka iziešana cilvēkos, ceļošana, klātienes pasākumi, pēc kuriem liela daļa iedzīvotāju bija noilgojušies. Savukārt mājokļu labiekārtošana un neklātienes iepirkšanās kļūst mazliet mazāk aktuāla. Neliels kritums iezīmējas tādās kategorijās kā mēbeles un elektropreces. Iedzīvotāji, šķiet, vairs tik naski neiepērkas vietējos interneta veikalos, pārdošanas apjomi samazinājušies ir arī tirgos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
