Pašlaik top jaunā Eiropas Inovāciju dienaskārtība jeb ietvars, kur viena no prioritātēm ir nostiprināt Eiropas līderību zinātņietilpīgajās inovācijās un paātrināt "zaļo" un digitālo transformāciju.
Tāpat jaunās iniciatīvas mērķis ir sistemātiski apvienot finansējumu un atbalsta instrumentus, lai pārmaiņas būtu uz rezultātu orientētas.
Eiropas Inovāciju dienaskārtībai ir pieci pīlāri, taču to mērķis ir vienots – radīt Eiropā tādu vidi, kur piesaistīt un saglabāt strauji augošus, inovatīvus uzņēmumus, talantīgus speciālistus, tehnoloģijas un tml.
Līdztekus šā jaunā ietvara mērķis ir nostiprināt Eiropas tehnoloģisko neatkarību, jo karš Ukrainā ir parādījis, ka mēs nevaram vairs paļauties uz līdzšinējām piegādes un ražošanas ķēdēm ārpus Eiropas un ka mums ir jābūt gataviem dažādām neparedzētām situācijām. It sevišķi, ja tas attiecas uz dažādām atslēgas tehnoloģijām, piemēram, pārtikas nodrošinājuma un enerģijas aprites jomā.
Jaunuzņēmumu izveide Eiropā ir sakārtots process, taču finansējuma pieejamība ES ir izaicinājums, it sevišķi, ja runa ir par atbalstu uzņēmumu izaugsmei.
Turklāt šis finanšu atbalsts ir vajadzīgs ne tikai izaugsmei kā tādai, bet arī tāpēc, lai uzņēmuma pārdošanas darījums notiktu Eiropā, nevis ASV vai kur citur. Tas ne tikai rada pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, bet ļauj paturēt talantus un citas blakusietekmes, ko sniedz ikviens strauji augošs uzņēmums.
Vienlaikus jaunais inovāciju ietvars ir vērsts uz to, lai veicinātu tāda normatīvā regulējuma izveidi, kas stimulē inovatīvu uzņēmējdarbību. Proti, regulatoriem sadarbojoties ar jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, radīt dažādus veidus, kā testēt inovācijas un tiem nepieciešamo regulējumu. Piemēram, "regulatīvās smilšukastes", atvērtās laboratorijas vai citi instrumenti, kas ļauj sadarboties un apmainīties ar pieredzi, lai izstrādātie regulējumi, normatīvie akti nekavētu uzņēmumu izaugsmi.
Dziļo tehnoloģiju jomā ir daudz nezināmā, un bieži vien regulējums atpaliek no inovāciju tempiem, līdz galu galā tas tiek radīts tik stingrs vai ierobežojošs, ka tas nekādā veidā nepalīdz nozarei attīstīties. Ar šo jauno ievaru mēs vēlamies šos riskus mazināt.
EK jau tagad ir pieejami dažādi tehniskā atbalsta rīki, kas var palīdzēt dalībvalstīm izveidot tādas politikas, kas atbalsta un veicina inovācijas. Līdz ar jauno ietvaru plānots šos rīkus padarīt vairāk pieejamus un plašāk izmantotus.
Taču neviena uz attīstību vērsta ekosistēma nav iespējama bez talantīgiem speciālistiem, kurus Eiropa vēlas gan noturēt, gan piesaistīt. Jau tagad šim nolūkam ir izveidots Eiropas Tehnoloģiju institūts un tā pārstāvniecības, taču EK vēlas rosināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp industriju, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un pētniecības iestādēm.
Ja ir izveidotas šādas praktiskas sadarbības komandas, tad, pētnieks, piemēram, noteiktu laika posmu var izmēģināt strādāt jaunuzņēmumā, un saprast, kā šī pasaule funkcionē, un pēc tam izlemt, kā rīkoties turpmāk – turpināt nodarboties tikai ar izpēti vai līdzdarboties biznesā.
Jaunais Eiropas inovāciju ietvars paredz piecas rīcības jomas, kuras svarīgi attīstīt, lai veicinātu Eiropas inovāciju sniegumu: finansējuma pieejamība, nosacījumu un normatīvo aktu ietvars, Eiropas inovāciju ekosistēma, talanti un inovāciju kohēzija.
Līdz šā gada 10. maijam dalībvalstu organizācijas un iesaistītas puses varēja iesniegt savu priekšlikumus saistībā ar šo dokumentu. Tagad norit darbs pie saņemto atsauksmju caurskatīšanas, lai līdz vasaras brīvdienām akceptētu iniciatīvu.
Šīs politikas apstiprināšana un ieviešana ļaus mērķtiecīgi konsolidēt un piešķirt finansējumu, lai sasniegtu izvirzītos mērķos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!