Reinis Bērziņš
Foto: Publicitātes foto
Trīs jūru reģions, kas apvieno 12 ES valstis, kuras ģeogrāfiski novietotas ap Baltijas, Melno un Adrijas jūru, šobrīd tiek izcelts kā pozitīvs starpvalstu sadarbības piemērs. Šobrīd aktīvāk kā jebkad iepriekš tiek meklēti politiski un ekonomiski risinājumi reģiona attīstības veicināšanai un kas vēl būtiskāk – pārrobežu savienojamības attīstības iespējām un jaunu investīciju piesaistei.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem nenoliedzami ir investīciju piesaiste reģionam. Cik lielā mērā Trīs jūru iniciatīvas* valstis ir gatavas kļūt par globālo pārmaiņu iniciatorēm un veicināt inovācijas un ilgtspējīgus ieguldījumus? Reģionā ir 111 miljoni iedzīvotāju un vidējais prognozētais IKP pieaugums** 2022. gadā sasniegs 3,2 % un 2023. gadā 2,8%, kamēr ES vidējais līmenis 2022. gadā ir 2,7% un 2023. gadā 2,3%. Vienlaikus kopējais nepieciešamo ieguldījumu apjoms reģiona infrastruktūras objektos pārsniedz 500 miljardus eiro.

Reģiona potenciālā ekonomiskā kapacitāte ne tuvu nav apgūta


Trīs jūru iniciatīvas ietvaros aktīvi darbojas Investīciju fonds (Fonds), kas ir ieguldījumu instruments galveno infrastruktūras projektu finansēšanai Trīs jūru reģionā. Mērķis - investēt transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā savienojamības attīstībā Iniciatīvas valstīs. Fonda partneris Latvijā ir Attīstības finanšu institūcija "Altum", kas 2020. gadā ar Fonda investīciju pārvaldnieku Amber Infrastructure Group parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas Fondā plānotas līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Fonds papildina Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Savienības atbalstītus projektus, kuriem nepieciešams līdzfinansējums, palīdzot apvienot publiskā un privātā sektora un citus avotus, tai skaitā starptautisko finanšu institūciju, valsta atbalsta programmu, banku, riska kapitāla, privāto investoru un citus finansējuma avotus. Jau šobrīd liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, var pretendēt uz šī Fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. Fonds var palīdzēt katalizēt esošus un jaunus infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un digitalizācijas jomās. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda rīcībā. Projektus investīciju izvērtēšanai iesniedz paši uzņēmēji vai projektu attīstītāji.

Šobrīd no Latvijas Fondam izvērtēšanai ir iesniegti 9 projekti transporta un loģistikas attīstīšanai, viedā āra apgaismojuma tehnoloģiju ieviešanai, datu centra izveidei, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei, vēja elektroenerģijas parka izveidei bijušā kūdras ieguves vietā, kā arī citi projekti. Viens no pirmajiem projektiem, kas saņēmis Fonda investīcijas Baltijas valstīs, ir Baltijā lielākā un modernākajā datu centra izveide netālu no Tallinas. Datu centru attīsta Igaunijas uzņēmums Greenergy Data Centers, kurš plāno izveidot energoefektīvu datu centru ar zaļās enerģijas risinājumu tīklu visā Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Šobrīd papildus nepieciešamais investīciju apjoms nozarēs sasniedz ~28 miljardus eiro enerģētikas nozarē un ~122 miljardus digitālajā un IT nozarē. Savukārt transport nozares attīstībai nepieciešami vēl ~120 miljardi eiro** . Reģionā, kur informācijas pārvietošanās ātrums ir viens no ātrākajiem Eiropā un pasaulē, investīciju piesaistīšana pārrobežu infrastruktūras projektiem, to būvniecībai un ekonomisko koridoru veidošanai var kļūt par izšķirošu grūdienu ne tikai ekonomiskajā izaugsmē, bet arī Eiropas kultūras un sociālajā kontekstā, kā arī darbaspēka pieejamībā.

* Trīs jūru iniciatīva (3JI) dibināta 2016. gadā ar mērķi stiprināt reģiona valstu ekonomisko sadarbību infrastruktūras savietojamību 12 ES valstīs, kuras ģeogrāfiski novietotas ap Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Trīs jūru reģions šobrīd ir ekonomiski straujāk augošais reģions Eiropā. Šī brīža sarežģītā ģeopolitiskā situācija akcentē iniciatīvas stratēģisko nozīmi un reģiona attīstības potenciālu.

**Perspectives for Infrastructural Investments in the Three Seas region" – a Special Report by SpotData (2019 )

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!