Mārtiņš Kusiņš: Dzīvoklis kā investīcija. Vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma "Colliers" datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš.

Otrkārt, ir jāņem vērā būvmateriālu cenu kāpums, kas tiks “iecenots” ieplānotajos, vēl neuzbūvētajos un arī uzsāktajos, būvniecības procesā esošajos projektos. Protams, pie zināma cenu līmeņa pieprasījums var sarukt, taču tas neizzudīs un attīstītāji turpinās plānot jaunas dzīvokļu ēkas un privātmājas. Ja runā par ekonomiskās klases projektiem, kvadrātmetra cena pret pērnā gada sākumu ir krietni pieaugusi. 2021. gada sākumā vidējā cena par kvadrātmetru bija 1500 – 1600 eiro, bet šobrīd uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cena par kvadrātmetru tiek prognozēta 2200 eiro, – tādus novērojumus pauž nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma "Arco Real Estate" eksperti. Cenu kāpums novērojams arī augstākas kategorijas projektos.

Trešā lieta, ko būtu vērts paturēt prātā, ir nekustamā īpašuma tirgus attīstības galvenais faktors - pieprasījums. Ja tirgū ir gana daudz cilvēku, kuru ienākumi aug, kuri veido ģimenes un kopumā tic rītdienai, viņi vēlēsies uzlabot savu ikdienu un dzīves telpu. Tas ir galvenais dzinulis, kas nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem liek iegādāties zemi, plānot jaunus projektus, ieguldīt to būvniecībā un mārketingā. Latvijā šis pieprasījuma faktors ir jūtams un saglabāsies arī turpmākajos gados.

Viens no iemesliem ir konkurētspējīgu cilvēku skaits darba tirgū, kuri šodien pretendē uz labu algu un vēlas savai ģimenei attiecīgu dzīves līmeni. Esam pieraduši pie bēdīgā stāsta par iedzīvotāju skaita samazināšanos, par emigrāciju un zemu dzimstības līmeni, taču nekustamā īpašuma tirgus kontekstā būtiskāks ir tādu cilvēku skaits, kuri ir veiksmīgi izveidojuši karjeru. Tātad, runa ir par trīsdesmitgadniekiem, jeb 80. gadu nogalē dzimušiem cilvēkiem. Tas bija laiks, kad dzimstības rādītāji Latvijā bija divas reizes augstāki, nekā šobrīd – ik gadu dzima ap 40 tūkstošiem bērnu (2020. gadā – 17 tūkstoši). Ekonomikas attīstība, ko Latvijā piedzīvojām pēc 2008. gada krīzes apvienojumā ar šīs paaudzes nostiprināšanos pašiem savā biznesā vai algotā darbā, dažu pēdējo gadu laikā rada ievērojamu pieprasījumu pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas dzīves telpas. Cits jautājums, protams, ir pēc 90. gadiem piedzīvotais straujais dzimstības kritums, kas aizvien notur Latviju negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma zonā (mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu).

Runājot par aktuālām tendencēm, kas ir un būs nozīmīgas, ieguldot nekustamajā īpašumā, ir jāizceļ divas – apkārtējā vide un energoefektivitāte. Pie vides faktoriem jāmin tādi, kā mājoklim apkārt esošā infrastruktūra – izglītības un izklaides iespējas, piemērotība aktīvam dzīvesveidam (veloceliņš un velo novietnes, parks fiziskām aktivitātēm u.tml.) un nodarbībām bērniem. Šādi faktori aizvien vairāk ietekmē mūsdienīga pircēja izvēli, jo savu nākotnes mājokli viņš vai viņa saredz kontekstā ar savas ģimenes nākotni. Cik labi un droši mēs šeit jutīsimies? Vai mājoklī būs ērti gan dzīvot un atpūsties visiem kopā, gan arī strādāt attālināta darba režīmā?

Tuvāko gadu laikā pieaugs energoefektivitātes nozīme, kas nozīmē gan mājokļu siltināšanu, gan tādus apkures veidus, kas nav saistīti ar fosilo resursu izmantošanu. Šis ir nozīmīgs faktors arī t.s. Eiropas zaļā kursa ietvaros, kas ir un būs vadošā ekonomikas paradigma Eiropā.

Kopsavelkot minētos apsvērumus, var sacīt, ka jaunas dzīves telpas iegāde ir prātīga investīcija, jo šāda ieguldījuma vērtība augs. Tiesa, ja mājoklis atbilst iepriekš minētajām tendencēm, jo dzīvoklis PSRS laikā būvētā blokmājā, kur apkure ar laiku maksās tik pat cik nelielā privātmājā, rītdienas nekustamo īpašumu tirgū kļūs aizvien mazāk konkurētspējīga.