Andris Lāriņš: Ar procentu likmju jaudu pret cenu kāpumu

ECB kopš 2011. gada joprojām ir tirgu atbalstošajā režīmā un sola veikt pirmo procentu likmju paaugstinājumu par 25 bāzes punktiem šī gada jūlija sanāksmē. Skatoties uz centrālo banku rīcību pēdējo 30 gadu laikā, ASV FRS vienmēr ir bijusi agresīvāka nekā ECB gan tirgus atbalstīšanā, gan arī atvēsināšanā. Šāda situācija ir tādēļ, ka ASV ekonomika ir elastīgāka un homogēnāka, kamēr ECB jāpārvalda 19 eiro zonas valstu "vidējā temperatūra". Tāpat ir atšķirības darba tirgus uzvedībā un inflācijas komponentēs, kam ir būtiska loma centrālo banku lēmumos.

Protams, procentu likmju pārvaldīšanā nav un nevajag būt sacensībai, bet ECB līdz šim nekad nav paaugstinājusi eiro bāzes procentu likmi vairāk par 50 bāzes punktiem un arī plus 50 punkti ir piedzīvoti tikai divas reizes – 1999. gada novembrī un pēdējo reizi 2000. gada jūnijā. Savukārt, atbalstot tirgu, ECB tikai vienu reizi, 2008. gada decembrī, eiro likmi pazemināja par 75 bāzes punktiem, kamēr ASV vislielāko atbalstu sniegusi pandēmijas vilnī 2020. gada martā, pazeminot dolāra bāzes procentu likmi par veseliem 100 bāzes punktiem. Tā kā ECB kopš 2016. gada marta, pretstatā ASV FRS, procentu likmes nebija mainījusi, tad šī instrumenta iespējas atbalstīt eirozonas ekonomiku pandēmijas laikā jau bija izsmeltas iepriekš.