Investīcijas var būt ļoti daudzveidīgas, un savus privātos finanšu līdzekļus var ieguldīt arī mākslā, turklāt šādam ieguldījumam būs tāda pievienotā vērtība, kāda nebūs nevienam citam aktīvu veidam. Pasaulē investīcijas mākslā ir populāras un pirmais mākslas fonds tika izveidots jau pirms vairāk nekā gadsimta - 1904. gadā, kamēr Latvijā cilvēku loks, kas ar investīcijām mākslā nodarbojas profesionāli, piedaloties izsolēs un veidojot mākslas kolekcijas, pagaidām ir salīdzinoši neliels.
Māksla pieder pie alternatīviem investīciju veidiem. Tas nozīmē, ka mākslas darbus nevar tirgot biržā līdzīgi kā akcijas vai obligācijas. Tomēr investīcijas mākslas priekšmetos, īpaši vizuālajā mākslā, ir nozīmīga daļa no pasaules investīciju apjomiem.
Aplēses liecina, ka kopējā mākslas darbu vērtība, kuros cilvēki ir ieguldījuši savus finanšu līdzekļus, ir apmēram 1,7 triljoni ASV dolāru. Lielākā daļa investēti laikmetīgajā mākslā, kam seko impresionistu darbi un tikai pēc tam vecmeistaru mākslas darbi. Ieguldījumu atdeve ir salīdzinoši liela - laika posmā no 1985. līdz 2020. gadam peļņa no visas aktīvu klases bija 8,3%, mūsdienu mākslai - pat 11,5%.* Kā norādīts jaunākajā "Deloitte Tax & Consulting Luxembourgh" pētījumā par investīcijām mākslā, pēdējo 10 gadu laikā mākslas nozīme un loma ieguldījumu pārvaldībā ir augusi un vairs nav jautājums vai māksla ir tās sastāvdaļa, bet gan kā to efektīvāk iekļaut investīciju portfelī.
Tomēr nevar pieņemt, ka mākslas darbu vērtība visu laiku palielināsies un atdeve būs droša, stabila. Atdeve no investīcijām mākslas darbos un ieguldījumiem akcijās vai nekustamajā īpašumā ir salīdzināma, taču riski ir dažādi. Mākslas darbu vērtība neseko finanšu tirgus svārstībām, kas mainīgos tirgus apstākļos nodrošina stabilitāti. Taču šīm investīcijām raksturīgi citi riski, kas saistīti ar fizisku mākslas darbu uzglabāšanu un likviditāti jeb iespēju tos salīdzinoši ātri realizēt, kā arī darbu viltojumiem. Pastāv arī risks iegādāties autoru darbus, kuru cena un vērtība tirgū tomēr nepieaug kā cerēts. Pat ļoti vērtīgiem mākslas priekšmetiem cena var kristies.
Portfeļa dažādošana un investīciju pieejamība
Iemesli, kādēļ investori izvēlas savam investīciju portfelim pievienot arī ieguldījumus mākslā, ir dažādi. Tas var būt lielisks veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai laba aizsardzība pret inflāciju. Tomēr, lai dažādotu portfeli, ir nepieciešams iegādāties nevis vienu, bet vairākus mākslas darbus.
Investīcijām mākslā var būt nepieciešams diezgan liels sākuma kapitāls, taču var sākt ar investīcijām jaunu un mazāk zināmu mākslinieku darbos, kuriem parasti ir zemāka cena.
Šeit gan jārēķinās ar risku: vai izvēlēsieties pareizo mākslinieku, kurš nākotnē kļūs populārs un pēc kura darbiem būs liels pieprasījums, proti, vai jūsu ieguldījuma vērtība nākotnē pieaugs. Turklāt jāņem vērā, ka vēsturiski lielāku vērtības pieaugumu uzrāda dārgāki mākslas darbi, nevis jauno mākslinieku darbi. Tāpēc nereti ieguldījumus mākslā aicina veikt tos investorus, kuriem tā patiešām interesē, jo pat, ja cena kritīsies, viņi būs ieguvuši estētisku baudījumu, kādu nesniedz neviens cits ieguldījumu veids.
Arī termiņa ziņā šis ir ilgtermiņa ieguldījums un laika horizonts, iespējams, jāizvēlas pat garāks nekā investīcijām finanšu tirgos – minimums ir apmēram 10 gadi, taču vēlamais termiņš ir ap 20 gadiem.
Jaunas tendences mākslas tirgū
Pēdējā laikā mākslas tirgū ir vērojama tendence, kas ļauj privātiem investoriem veikt investīcijas par nelielākām summām. Ieguldījumus mākslā nosacīti pārvērš vērtspapīros, kas nozīmē, ka iegādājaties kādu mazu daļu no, iespējams, vairāku miljonu vērta mākslas darba. Tādēļ, līdzīgi kā veicot ieguldījumus zeltā, ne vienmēr ir jāiegādājas fizisks aktīvs, lai piedalītos šajā tirgū.
Populārākas kļūst arī investīcijas kriptomākslā jeb dažādos digitālos mākslas darbos, piemēram, videoklipos, kolāžās, GIF, digitālās uzlīmēs utml. Mākslas darbu var iegādāties un pārdot vairākos digitālos tirgos, un to uzglabāšanu un īpašumtiesību garantēšanu nodrošina blokķēdes tehnoloģija. Kā prognozē "Deloitte Tax & Consulting Luxembourgh", tradicionālais mākslas tirgus ir pagrieziena punktā, pēc kura mainīsies izpratne par to, kas ir 21. gadsimta mākslas bizness. Gados jaunākie kolekcionāri uzskata, ka tehnoloģiju progress mākslu un finanses satuvinās vēl vairāk un ietekme būs jūtama jau tuvāko gadu laikā. Tomēr jāatceras, ka digitālās mākslas gadījumā tirgus vēl nav izveidojies, tādēļ riski ir augsti un ir jāievēro īpaša piesardzība.
Arvien vairāk mākslas tirgu ietekmē arī ilgtspējas un ietekmes jautājumi. Uzņēmumi investē mākslas kolekcijās, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus, uzņemoties rūpes par noteiktu mākslas darbu saglabāšanu. Šajā gadījumā svarīgākas ir nevis īpašuma tiesības uz mākslas darbu, bet gan izrādītās rūpes par to.
Ar ko sākt?
Lai sāktu investēt mākslā, jāsāk ar mākslas izstāžu apmeklējumiem, jātiekas ar galeriju īpašniekiem, jārunā ar kolekcionāriem, kuratoriem un māksliniekiem. Pieredzes gūšanai var piedalīties dažādos mākslas gadatirgos un analizēt to rezultātus, mēģinot izdarīt secinājumus, kāpēc, piemēram, konkrēts mākslas darbs maksāja tik dārgi. Iesaku sākt ar ieguldījumiem Latvijas mākslā – dažādās galerijās ir iespējams iegādāties gan vecmeistaru, gan mūsdienu autoru darbus, kas finanšu ziņā būs daudz pieejamāki, nekā pasaulslavenu mākslinieku darbi. Ja rocība ir lielāka, var skatīties plašāk, jo arī pasaules mēroga mākslas tirgū investīciju iespējas ir dažādas, taču noteikti rekomendēju lūgt padomu kādam mākslas pazinējam, kurš palīdzēs orientēties mākslas pasaulē un tās tendencēs.
* Avots: Citigroup: The Global Art Market and Covid-19
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
