Delfi foto misc. - 81924
Foto: Publicitātes attēli
Covid-19 krīze un nepieciešamība strādāt attālināti ir būtiski mainījusi ne tikai veidu, kā organizējam darbu, bet arī veidu, kā vispār domājam par to. Es personīgi neredzu ceļu atpakaļ uz kabinetu sistēmu, sēdēšanu aiz aizvērtām durvīm un obligātām klātienes sapulcēm. Modernas sabiedrības ceļš ir nākotnes birojs – centieni jauno teritoriju ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt, padarot cilvēcīgāku, radošāku, elastīgāku, veidojot par telpu, kurā uzturamies nevis piespiedu kārtā, bet gan savas izvēles pēc. Vēl akūtāku šo nepieciešamību padara enerģētikas krīze, kas liks ciešāk sajozt jostas gan valsts un privātajam sektoram, gan katram cilvēkam atsevišķi. Arī valsts pārvalde ir ceļa jūtīs. Kurp tad īsti dodamies?

Vairāk uzticēšanās savai komandai

Viena no nākotnes biroja atslēgām būs ciešākas komunikācijas aspekts. Mēs gadu gadiem esam pieraduši, ka priekšnieks sēž vienā kabinetā, pārējie – citos, un tad ik pa laikam var aiziet paskatīties, ko padotie dara. Ieviešot attālināta darba formas, otram pār plecu diez kā nepaskatīsies. Tas nozīmē, ka jādod darbniekiem daudz lielāka rīcības brīvība, bet vienlaikus daudz precīzāk jāformulē uzdevums un sasniedzamais rezultāts. Vadītāja rīcībā jābūt pietiekami efektīviem instrumentiem, kā pārbaudīt rezultātu, taču vienlaikus ir jāspēj daudz vairāk uzticēties savai komandai. Jā, nāksies pielikt daudz lielākas pūles, domājot par darbinieku labbūtību, par to, kā viņi jūtas komandā, kā nepieciešamības gadījumā atbalstīt, dot atgriezenisko saiti, paslavēt par labi padarītu darbu, novērtēt. Tā būs papildu slodze, un būs vajadzīgas papildu prasmes, taču arī ieguvumi būs vērā ņemami: elastīgāks darbaspēks ir arī motivētāks darbaspēks, jo cilvēkam ir vieglāk veidot balansu starp privāto un darba dzīvi, nesamazinot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!