janis abasins
Foto: LETA

Pēdējie mēneši OCTA apdrošināšanas nozarei bijuši īpaši saspringti. Līdz ar straujo inflācijas kāpumu un cenu pieaugumu ar apdrošināšanas jomu saistītajos pakalpojumos autoīpašnieku vidū atkal atjaunojusies diskusija par OCTA cenu pieaugumu. Neskatoties uz to, ka vidējā atlīdzība nozarē augusi gadu no gada, un salīdzinot ar 2017.gadu pieaugusi jau vairāk nekā par 25%, OCTA cenas visu šo laiku turējās salīdzinoši nemainīgas. Pēdējā laika notikumi globālajā ekonomikā likuši arī apdrošinātājiem pārskatīt savu pakalpojumu izmaksas un attiecīgi polišu cenas.

Tiesa, ir arī kāda autovadītājiem laba ziņa – līdz ar jauna tirgus spēlētāja ienākšanu tirgū, konkurence vēl vairāk pieaug, līdz ar to ir cerības, ka pieaugošā konkurence varētu amortizēt izmaksu spiedienu. Bet labāk neprognozēsim, jo prognozēšana nav pateicīga lieta.

Jaunais tirgus spēlētājs ar savu ienākšanu jau paspējis sašūpot OCTA tirgu. Vispirms jau ar savu populistisko solījumu par lielām atlaidēm autoīpašniekiem, un kareivīgu pozīciju mainīt līdzšinējos spēles noteikumus nozarē kopumā. Ja runājam par solītajām "superatlaidēm" un cenām, tad tās mēs atstāsim tirgus konkurences un konkrētā apdrošinātāja ziņā, bet kas attiecas par kareivīgo pozīciju, tad šeit mestais akmens pamatīgi sašūpojis ūdeņus līdz šim salīdzinoši mierīgajā OCTA "pīļu dīķī".

Pavisam īss situācijas izklāsts – jaunais tirgus dalībnieks nav mierā ar iestāšanās maksu biedrībā "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (LTAB), kas kopš 1997.gada uztur un apsaimnieko OCTA sistēmu Latvijā, nodrošinot komplicēto IT sistēmu, apkalpojot Garantijas fondu un Zaļās kartes sistēmas darbību, izskatot sūdzības pret apdrošinātājiem, kā arī koordinējot virkni citu funkciju. Fakts, ko pats jaunais tirgus dalībnieks noklusē – viņi paši, tikai ar citu nosaukumu, savulaik piedalījušies LTAB izveidē, statūtu apstiprināšanā, tajā skaitā akceptējuši iestāšanās naudas noteikšanu jauniem biedriem. Tāpat pieņēmuši identiskus lēmumus par iestāšanās maksu attiecībā uz citiem jaunajiem biedriem un nosacījumiem to darbības sākšanai. Kādēļ tiek spēlēta šāda dubulto standartu spēle? Ja reiz šādi nosacījumi līdz šim bijuši labi pret citiem, tad kādēļ tie pēkšņi vairs nav labi pašiem pret sevi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!