Olga Mihailova: Biroja loma nemazinās, mainās darba vides prasības

Sākoties pandēmijai, attālinātajam darbam, uzņēmumi nezināja, kā rīkoties attiecībā uz biroju, vai un cik lielu to turpmāk vajadzēs, palikt esošās telpās vai tās mainīt. Arī vēlāk lēmumu pieņemšana aizkavējās, jo saglabājās neziņa par nākotni, par to, vai cilvēki vēlēsies atgriezties un strādāt klātienē. Savukārt šobrīd, kad nu jau kādu brīdi atkal gan darbiniekiem, gan klientiem un partneriem ir atvērtas kompāniju durvis, ir skaidrs, cik bieži un cik daudz cilvēki ierodas birojā. Tāpēc ir iespēja un laiks pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību un darba modeli.

Kad mazāk ir vairāk

Piemēram, ja ikdienā birojā neparādās vairāk kā 30% darbinieku, pat ja šis rādītājs pieaugs, tas diez vai sasniegs līdzšinējos 70-80 un 90% - droši vien arī turpmāk klātienē nestrādās būtiski vairāk cilvēku, līdz ar to, pat paredzot biroja platības rezervi, ir iespēja platību samazināt, tajā pašā laikā ieguldīt kvalitātē. Kopumā ir ļoti maz biroju, kas ir organizēti atbilstoši jaunajām darba vides prasībām, ko šobrīd diktē konferenču zvani. Joprojām pamatā ir atvērta tipa biroji, kur sēž desmit, divdesmit vai vairāk cilvēku, un, pat ja tikai daži no viņiem runās ar kādu tiešsaistē "Zoom" vai "MS Teams", tas citiem traucēs, tāpēc daudzi izvēlas palikt un strādāt mājās. Tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas lai darbinieki biežāk nāktu uz biroju vajag apsvērt biroja pārkārtošanu, investēt atbilstošajā funkcionalitātē un risinājumos.

Viens no iemesliem, kas šobrīd kompānijas attur no telpu maiņas uz labākām un jaunākām, ir nestabilā situācija būvniecība jomā – izmaksas vēl nav nostabilizējušās. Ja uzņēmums iepriekš vēlējās pārcelties, piemēram, uz 1000 kvadrātmetru plašām telpām, tas maksāja nosacīti x eiro, tagad tas varbūt jau prasīs 1,5x. Tajā pašā laikā, iespējams, kompānijai tagad pietiktu ar 600 kvadrātmetriem, jo ne visi darbinieki ikdienā ir birojā. Būtībā, ja uzņēmums kvalitatīvi izplāno darba vidi, tās platību un funkcionalitāti, tad izmaksas jaunajam birojam var būt pielīdzināmas iepriekš budžetā paredzētajām un jaunas telpas uzņēmums varēs atļauties. Turklāt tās būs kvalitatīvākas par esošajām un atbilstošas mūsdienu vajadzībām.

Uzņēmumi, pārceļoties uz jaunām telpām, var paaugstināt darbības efektivitāti, pat samazināt izmaksas. Rīgas biroju telpu fonds noveco – lielākā daļa ēku uzbūvētas pirms 10 un pat 15 gadiem. Komunālās izmaksas tajās parasti ir diezgan augstas gan vasarā, gan ziemā, savukārt mikroklimats ne vienmēr ir optimāls. Līdz ar to, izskatot iespēju pārcelties uz mazākas platības biroju, taču jaunākā, kvalitatīvākā, energoefektīvākā ēkā, uzņēmums var ietaupīt vai arī par līdzvērtīgām izmaksām iegūt krietni labākas telpas, kuras būs veselīgākas un pievilcīgākas darbiniekiem.

Un šobrīd šādam solim ir labvēlīgs laiks – Rīgā tiek attīstītas vairākas augstas kvalitātes ēkas labās vietās, izvēle ir diezgan plaša. Laika gaitā arī senāk būvētu biroju ēku īpašniekiem būs jāapsver to renovācija, energoefektivitātes paaugstināšana, iekšējās infrastruktūras attīstība. Rīgā jau parādās šādi uzlaboto esošo projektu piemēri, kas labi papildina biroju tirgu piedāvājumu, padarot to daudzveidīgāku un pieejamāku dažādām iespējām un vajadzībām.

Kopumā, neskatoties uz visiem izaicinājumiem un nepastāvīgumu, Rīgas biroju tirgus ir aktīvs – vairāki attīstītāji virza savus projektus uz priekšu un liela daļa uzņēmumu, kam kvalitatīvas darba vides jautājums ir aktuāls – vairs nav gatavi gaidīt.