Pēteris Strautiņš: Importa nasta trenē eksporta muskuļus

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā). Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%. Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Eksports ir enerģija, kas ļauj sportistam – Latvijas ekonomikai - sasniegt ļoti labus rezultātus. Sportista ķermenis kļūst stiprāks un var turēt lielāku slodzi. Līdz šim treniņa slodze – importa izmaksu pieauguma nasta - ir kļuvusi arvien smagāka. Taču pienāks brīdis, kad šī nasta samazināsies, un tad Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt šobrīd nopelnīto, bet nesaņemto dzīves līmeņa kāpumu. Importa izmaksu samazināšanās vairākās pozīcijās jau ir sākusies. Izejvielu cenas pasaulē kopumā jau samazinās kopš maija. Latvijā to izbaudīt traucē reģionālās elektrības un gāzes cenu kāpums. Taču agri vai vēlu cenu korekcija būs arī tur.

Līdz tam brīdim sportists būs labi uztrenējis muskuļus un ar atviegloto nastu varēs skriet ātri. Treniņa laikā ķermenis būs ieguvis reljefākas aprises, atbrīvojoties no liekajiem taukiem. Spilgts šādu nevajadzīgu tauku piemērs ir gāzes patēriņš siltuma ražošanai maza mēroga centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Ļoti dārgās importa gāzes patēriņu ļaus samazināt arī lielākas uz atjaunojamajiem resursiem balstītas elektrības ražošanas jaudas, pirmkārt, vēja turbīnas un saules paneļi. Lai palīdzētu tikt vaļā no "dumjā" un pēdējā laikā arī politiski toksiskā gāzes importa, sākotnēji būs vajadzīgs "gudrais" imports, jo Latvija nav un nekad nebūs pašpietiekama AER tehnoloģijās. Taču, kad reiz šīs investīcijas būs apmaksātas, tad varēsim baudīt lētu enerģiju.

Tālāka nākotne Latvijas ekonomikai pasaules tirgos izskatās diezgan vilinoša, taču tuvāko mēnešu laikā būs vislielāko izaicinājumu periods. Gāzes un importa elektrības cenas jūlija sākumā ir sasniegušas jaunus rekordus. Vienlaikus svarīgu Latvijas eksporta preču cenas jau sākušas samazināties. Kviešu cenas no augstākā punkta (430 eiro par tonnu) samazinājušās apmēram par 100 eiro. Strauji krīt arī dēļu cenas – augstākajā punktā tās pārsniedza 500 eiro par kubikmetru, nozares pārstāvji prognozē, ka rudenī tās var samazināties zem 300 eiro.

Augsto koksnes produktu cenu dēļ pār Latvijas reģioniem pēdējos pāris gados nolijis pamatīgs naudas lietus, tomēr tas ir jau sācis apsīkt. Ārējās tirdzniecības cenu šūpoles samazinās ekonomikas pieaugumu, kas 1. pusgadā bija ļoti patīkams – aptuveni 5%. Gaidāmā gāzes deficīta un citu faktoru dēļ recesija ES ekonomikā ir gandrīz neizbēgama, tas var samazināt arī reālo eksporta apjomu vairākās pozīcijās, ne tikai cenas. Šoziem gaidāms gāzes trūkums Eiropā, kas var likt apturēt daudzu energoietilpīgu uzņēmumu darbu, lai nebūtu jāsalst mājokļos.