Pēteris Strautiņš: Importa nasta trenē eksporta muskuļus

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā). Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%. Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Eksports ir enerģija, kas ļauj sportistam – Latvijas ekonomikai - sasniegt ļoti labus rezultātus. Sportista ķermenis kļūst stiprāks un var turēt lielāku slodzi. Līdz šim treniņa slodze – importa izmaksu pieauguma nasta - ir kļuvusi arvien smagāka. Taču pienāks brīdis, kad šī nasta samazināsies, un tad Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt šobrīd nopelnīto, bet nesaņemto dzīves līmeņa kāpumu. Importa izmaksu samazināšanās vairākās pozīcijās jau ir sākusies. Izejvielu cenas pasaulē kopumā jau samazinās kopš maija. Latvijā to izbaudīt traucē reģionālās elektrības un gāzes cenu kāpums. Taču agri vai vēlu cenu korekcija būs arī tur.