Anna Andersone: Cik liela nozīme IT sektorā ir sievietes drosmei

Ja salīdzinām pārskatāmu (apmēram piecu gadu) pagātni ar šodienu, situācija ar sieviešu nodarbinātību IT sektorā ir krasi mainījusies. Viens no galvenajiem pārmaiņu faktoriem – ir būtiski mainījies uzņēmumu vadītāju domāšanas veids, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, visā pasaulē IT jomā ir vērojams milzīgs darbaspēka iztrūkums un sieviešu pieplūdums nozarē to vismaz daļēji risina. Tā kā vēsturiski ir iegājies, ka sieviešu šajā sektorā ir mazāk, tālredzīgi darba devēji tur pamatoti saskata lielu potenciālu un cenšas aktīvāk iesaistīt sievietes savos uzņēmumos. Otrkārt, globāli pētījumi un personāla speciālistu novērojumi liecina, ka dažādība komandā nav tikai emocionāli vērtējams faktors, bet arī ļoti vērtīgs ieguvums biznesam. Proti, tie uzņēmumi, kuros strādā dažādu dzimumu, vecumu, tautību un citu piederību cilvēki, piedāvā inovatīvākus un pelnošākus risinājumus gan pakalpojumu jomā, gan produktu veidā, jo šie pakalpojumi un produkti ir trāpīgāk pielāgoti tikpat plašam un daudzveidīgam lietotāju lokam. Tāpēc arī mūsdienīgi uzņēmumi veido pēc iespējas raibākas komandas.

Šobrīd Latvijā aptuveni 25–27% no visiem IT sektorā strādājošajiem ir sievietes, un šis rādītājs ir viens no labākajiem Eiropā, kaut arī mums vēl ir, kur augt. Starptautiskos pētījumos secināts, ka sieviešu proporcija nozarē nepalielinās pietiekami ātri, kas saistīts ar to, ka kopējā nodarbinātība IT jomā aug ļoti strauji un sieviešu iesaistes temps netiek līdzi. Ja spējam noturēt esošos procentus, tas jau ir labs rādītājs.

Ko iegūst sievietes, kas šodien pievienojas IT uzņēmumiem?

Protams, cerību uz labu atalgojumu, kas vienlīdz lielā mērā piesaista gan sievietes, gan vīriešus. Bet ir vēl vairāki ne mazāk svarīgi aspekti, kas nav tik acīmredzami. Pirmkārt, IT joma maina uz labu ļoti daudzu cilvēku dzīvi, un sievietēm patīk palīdzēt citiem. Pievienojoties IT komandai, to var darīt lielā mērogā. Otrkārt, IT joma ir cieši saistīta ar daudzām citām nozarēm, jo kurš gan mūsdienās iztiek bez tehnoloģijām? Varbūt sievieti interesē medicīna, kur tiek izmantots milzīgs klāsts IT risinājumu, un viņa var apvienot to, kas patīk, ar nākotnē vērstu darbības virzienu. Treškārt, – un tieši šis aspekts sievietes nereti motivē visvairāk, – daudzās IT profesijās var strādāt attālināti vai ar fleksiblu darba laiku, kas ir svarīgi, rūpējoties par ģimeni. Ceturtkārt, IT joma ir ļoti radoša un cieši saistīta ar dažādiem komunikācijas veidiem, kas arī parasti sievietēm patīk. Galu galā tas ir stereotips, ka IT ir tikai programmēšana, kam vajadzīga augstākā izglītība matemātikā. Mēs bieži aizmirstam, ka tas ir ļoti plašs profesiju klāsts, kas ietver datu analītiku, lietotāju pieredzes dizainu, projektu vadību, produktu testēšanu utt.

Netrūkst arī izaicinājumu

IT nozare ir burbulis, kurā ilgstoši ir valdījuši vīrieši. Tas, kā nozarē šobrīd jūtas sievietes, ir ļoti atkarīgs no katra uzņēmuma iekšējās kultūras. Arvien vairāk uzņēmumu stratēģiskā līmenī veido un veicina dažādību un iekļaujošu kultūru. Uzņēmumos, kur strādā vairāk gados jaunu cilvēku, ir arī mazāk stereotipu, tāpēc dabiski veidojas atvērtāka attieksme. Bet joprojām netrūkst arī uzņēmumu, kuros dzirdama kurnēšana par sievietes ienākšanu komandā. Šādā uzņēmumā sievietei ir jāieņem spēcīgāka pozīcija un jābūt pārliecinātākai par saviem spēkiem, nedrīkst padoties provokācijām un skepsei.

Tā ir viena no lietām, kam mēs, "Riga TechGirls", pievēršam uzmanību savās apmācībās, īpaši strādājot pie tā, lai sievietes mācītos paust un aizstāvēt savu viedokli. Viens no izplatītiem stereotipiem, es pat teiktu – neapzināta diskriminācija, ir redzēt sievieti, kas uzņemas līdera lomu, un nodomāt – tā nu gan ir haizivs, bet, kad to pašu dara vīrietis, apbrīnot viņu par līdera dotībām. Tā ir lieta, kas fundamentāli jāmaina visas sabiedrības uztverē. Spēcīgām, foršām meitenēm, kuras grib būt līderes, nedrīkst likt domāt, ka tas ir nepareizi un labas meitenes tā neuzvedas. Mūsu sabiedrībā tik izteikti diskriminējošā nostāja, ka meitenēm jābūt klusām, paklausīgām, pakļāvīgām, traucē sievietēm attīstīties un veidot karjeru IT uzņēmumos. Mēs baidāmies izskatīties agresīvas vai valdonīgas, bet vīrieši no tā nebaidās, un tādējādi mēs viņiem atdodam visas priekšrocības.

Kaut arī ir daudz drosmīgu sieviešu, drosme ir visiem kopā jāveicina, kultivējot to gan sevī, gan citās sievietēs, tāpēc ļoti nozīmīgas ir kopienas un organizācijas, kas palīdz drosmi stiprināt. Bieži ir tā, ka drosmes netrūkst, bet vajadzīgs tikai pamudinājums un atbalsts. Un te nereti vislabākie palīgi ir tieši vīrieši. Daudzas sievietes, kuras pārkvalificējas uz IT jomu, ir iedrošinājis vīrs, brālis vai draugs, kurš ir programmētājs un tic, ka arī sievietei tas ir pa spēkam. Tāpēc, manuprāt, sabiedrības domāšana lielā mērā jau ir piedzīvojusi pamatīgas un ļoti labas pārmaiņas.

Mūsu situācija nav unikāla, ar tādiem pašiem izaicinājumiem sastopas sievietes arī citās Eiropas valstīs. Patiesībā Latvijas situācija ir daudz labāka nekā daudzviet pasaulē, kur izaicinājumu ir vēl vairāk. Mūsu sabiedrībā valda diezgan laba izpratne par līdzvērtību: sieviete strādā – tas ir vispārpieņemts, var ieņemt vadošu amatu – atzīstami, domāt eksakti – kāpēc nē, un Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām pasaules valstu vidū pēc to sieviešu skaita, kuras veiksmīgi darbojas zinātnē. Tomēr mēs to visu saprotam vairāk pragmatiski, un emocionāla iecietība, uzmundrinoša attieksme, laipnība mums vēl ir jāmācās.

Ko vēl darīt, lai iedrošinātu sievietes?

Būtu svarīgi, lai arī valsts pilnībā apzinātos, ka IT nozares panākumi ir tās interesēs – tā ir strauji augoša un labi pelnoša industrija, kas iepludina daudz naudas valsts budžetā, turklāt sieviešu iesaiste ir svarīga, lai risinātu vienu no būtiskākajiem izaugsmes kavētājiem – darbaspēka trūkumu. Tāpēc nenāktu par ļaunu iedvesmoties, piemēram, no Skandināvijas valstīm, kas piedāvā valsts stipendiju programmu sievietēm, kuras pārkvalificējas uz IT profesijām no citām jomām.

Pārkvalificēšanās prasa daudz laika – vismaz gadu, pat pusotru, un šajā laikā sievietēm ir svarīgs finansiāls atbalsts, jo pārkvalificēšanās ir riskanta – sākumā būs zemāka alga, mācību laikā varbūt nebūs nemaz, bet sievietei ļoti bieži ir jānodrošina ģimene, vecāki, varbūt sieviete ir vientuļā mamma. Tāpēc ir vajadzīgas šādas programmas, kas atbalsta perspektīvas jomas, ko valsts ir izvirzījusi par savu prioritāti.

Būtu brīnišķīgi, ja par to varētu padomāt arī Latvijā, lai sievietei, sekojot saviem sapņiem, nebūtu ilgstoši jāveido uzkrājumi, jāņem liels kredīts, jāpaļaujas tikai uz dzīvesbiedru vai būtiski jāpazemina dzīves līmenis.