2035. gads kā pagrieziena punkts uzņēmumu autoparkiem – vai esam gatavi būt zaļāki?

Pārejas termiņš nu ir definēts, tas ir īss, un uzņēmēju dienaskārtībā autoparka atjaunošanas jautājums ieņems arvien konkrētāku prioritāti. Likumdevēji un auto nozares pārstāvji uzsākuši ceļu uz dažādu risinājumu pielāgošanu jaunajai pasaules kārtībai, meklējot veidus, kā atbalstīt komersantus šajā pārmaiņu laikā.

ASV Nacionālā Zinātņu, Inženierzinātņu un Medicīnas Akadēmija paziņojusi, ka laika periods no 2025. gada līdz 2035. gadam varētu radīt visbūtiskākās pārmaiņas automobiļu vēsturē, kas saistītas ar jaunāko akumulatoru ražošanas izmaksu samazināšanos. Pateicoties tām, elektroauto cena tuvākajos gados varētu pielīdzināties iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu pirkuma izmaksām, kas nodrošinās elektroauto tirdzniecības dominanci līdz 2035. gadam. [1] Taču ceļš līdz tehnoloģiju attīstībai un reālam izmaksu samazinājumam vēl ir miglā tīts.

Elektroauto izmaksu samazināšanas nepieciešamību kā kritisku veiksmes faktoru zaļā kursa realizēšanai uzsver arī paši auto ražotāji [2]. Valstīs ar augstāku iedzīvotāju turības līmeni elektroauto pārdošanas apjomi arī ar pašreizējām cenām jau pārsniedz nosacīto 5% kritisko slieksni. Tomēr mūsu reģionā nevaram paļauties uz būtisku privātā sektora pirkumu īpatsvaru tuvākajos gados, tāpēc tieši uzņēmumu, valsts un pašvaldību autoparku pārejai uz videi draudzīgiem auto būs noteicošā ietekme.

Elektroauto iztrūkums pāreju uz videi draudzīgiem auto neatvieglo

Krievijas īstenotais karš Ukrainā radījis sarežģījumus auto ražotājiem papildus jau zināmajām pusvadītāju komponenšu ražošanas problēmām. Lai gan pieprasījums pēc elektroauto aug visā pasaulē, pašreizējais gaidīšanas laiks jauniem elektroauto nu jau sasniedz 12 mēnešus. Rindas arī uz iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu iegādi maina uzņēmēju domāšanu, liekot izvērtēt nepieciešamību pēc konkrēta auto modeļa iegādes, vai tomēr uzņēmuma vajadzībām izmantot tos transportlīdzekļus, kas pieejami uzreiz bez gaidīšanas laika, tādējādi izslēdzot no sava pašreizējā vēlmju saraksta elektroauto.

Turklāt, ja jau uz konkrētu auto jāgaida tik ilgi, bet bez transportlīdzekļa iztikt nav iespējams, tad varbūt nepirkt nemaz, bet nomāt to, kas ir pieejams? Arī šāda pārejas perioda stratēģija ir vērā ņemams risinājums, kas var radīt arī paradumu maiņu ilgtermiņā. Šāda veida risinājumus visbiežāk izvēlas uzņēmēji, kuru auto izmantošanas paradumi neprasa nepārtrauktu transportlīdzekļa izmantošanas ciklu, kā arī starptautiskie uzņēmumi, kuru biznesa praksē auto lietošana jau ir nostiprinājusies kā mobilitātes pakalpojums, nevis fizisks priekšmets.

Līdz ar konkrētību pārejas termiņos, mainās arī auto nozare kopumā. Pilnībā fokusējoties uz elektroauto tehnoloģiju ātrāku ieviešanu, sagaidāms, ka ražotāji jau tagad var lemt pārtraukt investēt esošo iekšdedzes dzinēju auto piedāvājumā un tikai uzturēt esošo vai arī turpmāk transportlīdzekļu ražošanas jaudas pielāgot uz pasūtījumiem bāzētā pieejā, samazinot ražošanu un piedāvājot auto skaitu, balstoties uz reālo pieprasījumu. Arī dīleru loma sāk mainīties, jo aizvien vairāk auto ražotāju transportlīdzekļus patērētājam piedāvā iegādāties bez starpniekiem, kā, piemēram, to dara "Tesla" un "Volkswagen" grupa konkrētiem modeļiem. Servisa un rezerves daļu sagādes un nepieciešamās kvalifikācijas celšanas jautājumi saglabāsies aktuāli gan nenoteiktības pilnajā pārejas periodā, gan pēc tam.

Nav vienota likumdošanas rāmja un atbalsta uzņēmējiem

Bažas par elektroauto parka izveidi uzņēmumos radījuši arī neatbildētie jautājumi no likumdevēju puses. Pašlaik nav skaidri noteikumi, kas saistīti ar elektroauto patērētās elektroenerģijas atskaišu sistēmu. Ņemot vērā, ka liela daļa uzņēmumu darbinieku ar darba auto pārvietojas uz saviem mājokļiem un auto uzlādes būtu nepieciešams veikt privāti (tai skaitā, pieslēdzoties mājokļa enerģijas devējam), uzņēmēji meklē risinājumus, kā šāda veida izdevumus kompensēt un iekļaut kopējā izdevumu bilancē. Vienots ietvars no likumdevēja puses noteikti atvieglotu meklējumus. Tāpat komersantu motivācija pāriet uz videi draudzīgākiem auto tiktu veicināta, ieviešot valsts atbalsta programmas ne tikai privātpersonām, bet arī komersantiem, piemēram, piešķirot nodokļa atvieglojumus, papildus finansējumu videi draudzīgo auto iegādei, kā arī palielinot reprezentatīvā auto cenas slieksni (pielāgojot to pašreizējām elektroauto cenām).

Tomēr ne tikai pašreiz iztrūkstošais valsts atbalsts komersantiem ir iemesls uzņēmēju kūtrumam elektroauto iegādē. Lai gan tehnoloģiju attīstība šobrīd ir straujākā pēdējā simtgadē, elektroauto piedāvājums komerctransporta vajadzībām vēl pilnībā nepiepilda lielāko vairumu uzņēmēju vajadzības. Ņemot vērā smagākus kravu pārvadājumus un intensīvo auto izmantošanu dienas laikā, daļa uzņēmēju norādījuši, ka pašreiz tirgū pieejamo modeļu vājā veiktspēja no viena uzlādes cikla būtiski kavētu ierastos procesus. Šeit gan vērts pieminēt, ka vairākiem uzņēmējiem ir izdevies veiksmīgi samērot sava biznesa jomas specifiskās vajadzības ar šī brīža elektroauto pieejamiem tehniskiem risinājumiem / specifikācijām, jau tagad pilnībā vai daļēji transformējot savu autoparku elektromobilitātes virzienā. Tāpat arī jāsaka, ka ražotāju piedāvājums kļūst aizvien pievilcīgāks un, visticamāk, pāris gadu laikā tirgū sagaidīsim par kārtu veiktspējīgākus elektroauto modeļus. Un ne tikai vieglā komerctransporta piedāvājumā, bet arī smagajos kravu pārvadājumos. Tā jūnija sākumā arī kravas transportlīdzekļu ražotājs "Scania" nodeva klientam pirmo elektrisko kravas automašīnu Baltijā. Kravas automašīna ar pilnu kravu, kas ir 14 tonnas, vienā braucienā var veikt 250 kilometrus. [3]

Mums visiem skaidrs, ka 2035. gads nav tālu, tāpēc ikvienai iesaistītajai pusei jāsāk meklēt atbildes uz šiem jautājumiem. Termiņš izpildei ir uzlikts, taču atbildes par risinājumiem ir mazāk, kā gribētos.

[1] https://cleantechnica.com/2022/07/07/have-electric-vehicles-reached-parity-with-their-ice-counterparts/

[2] Stellantis Warns of Auto Market Collapse If Electric Cars Don't Get Cheaper - Bloomberg

[3] https://uzladets.lv/scania-elektriska-kravas-automasina-baltija/