Pandēmijas gados ir izveidojusies darba ņēmēju paaudze, kura nekad nav strādājusi birojā. Šos cilvēkus motivēt strādāt klātienē ir ārkārtīgi grūti. Tajā pašā laikā tieši viņi ir tie, kam klātbūtni birojā jo īpaši vajadzētu – uzņēmuma vērtību nodošanai, apmācībām, veiksmīgam komandas darbam, karjerai. Ja jaunajam darbiniekam nerodas saite, risks, ka viņš vai viņa pēc pusgada aizies strādāt citur, kur piemaksās vairāk, ir liels.
Tāpēc birojs mūsdienās ir jāveido par tādu kā pulcēšanās vieta, kā sociālās dzīves epicentrs (anglisko to mēdz dēvēt par "hub"). Tas gan nenozīmē, ka birojs paredzēts tikai izklaidei, bet gan to, ka tieši birojā notiek komunikācija, informācijas, pieredzes apmaiņa, apmācības, pasākumi. Tad birojam ir iespējas kļūt par magnētu.
Tajā pašā laikā noteikti ir jādomā par labu, sabalansētu plānojumu, jo astoņās darba stundās būs savstarpējā saskarsme, notiks tikšanās, sazvanīšanās, nenoliedzami - arī individuālais darbs, kas prasa koncentrēšanos. Ja funkcionālās zonas birojā ir izveidotas pareizi, sabalansēti, iespēja, ka cilvēki dosies uz biroju un gribēs tur atrasties, paaugstināsies. Jo īpaši to novērtēs tie, kam mājās nav ērti darba apstākļi. Labs birojs atsver tās neērtības, ko rada ceļš uz darbu, iztērēto laiku, resursus.
Tiem uzņēmumiem, kuri plāno pārmaiņas darba vidē, būtu jāiedziļinās un jāsaprot, kāpēc darbinieki dodas un vēlas būt vai nevēlas būt birojā, kas ir labs esošajās telpās, kas tajās pietrūkst, izsvērt, kā to visu sabalansēt un kā konkrēto situāciju uzņēmums var pagriezt un izmantot savā labā. Pretējā gadījumā investīcijas jaunās vai uzlabotās telpās būs nauda, kas palaista vējā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
