Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.
Un tagad iztēlosimies, ka visi Ventspils iedzīvotāji katru dienu dodas uz darbu ar auto. Automašīna ar dīzeļdzinēju vidēji izdala vairāk nekā 120 gramu ogļskābās gāzes (CO2) uz kilometru. Veicot pat īsu – ap 20 kilometru – distanci no mājām uz darbu un atpakaļ, tas nozīmē apmēram tonnu kaitīgo izmešu gadā. Ņemot vērā nozares aktīvo klātbūtni starptautiskajā tirgū un nepieciešamību aizpildīt vakances ar ārvalstu darbaspēku, ietekme uz vidi, visticamāk, būs vēl lielāka, jo neizdosies aprobežoties tikai ar iekšzemes ceļojumiem. Savukārt lidmašīna atkarībā no galamērķa un noslogojuma var izdalīt divreiz vairāk CO2 uz vienu pasažieri nekā auto ar dīzeļdzinēju – vairāk nekā 250 g/km. Salīdzinājumam – vidējās CO2 emisijas uz vienu elektrovilciena pasažieri ir tikai 4,4 g/km, bet "Rail Baltica“ vēl tiek būvēta, un uz starptautiskiem elektrovilcienu pārvadājumiem Latvijā vēl ir jāpagaida.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
