Mārtiņš Āboliņš: Straujais cenu kāpums radīs spiedienu celt algas

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8,3 % un sasniedza 1362 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēdējos 10 gados inflācija Latvijā nav bijis nozīmīgs faktors algu pieaugumā un algu kāpums pēdējos 6-7 gados ir svārstījies 6-9 % robežās, neatkarīgi no inflācijas līmeņa. Pagaidām šī tendence turpinās, tomēr inflācija Latvijā pēdējos 10 gados nav būtiski pārsniegusi 3 % un regulāri bijusi tuvu nullei. Šobrīd inflācija Latvijā ir sasniegusi jau 20 % un Latvijā pirmo reizi kopš 2009. gada ir samazinājusies vidējās algas pirktspēja.

Šobrīd nenoteiktība ekonomikā, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā un enerģētikas krīze Eiropā, kā arī zināms šoks no negaidītā cenu kāpuma pēdējos sešos mēnešos, ierobežo algu kāpumu Latvijā. Tomēr situācija ekonomikā joprojām ir pietiekami pozitīva, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis līdz 6 % un, ja vien ekonomikā ziemas laikā nenonāk dziļā recesijā, tad straujais cenu kāpums radīs spiedienu celt algas. Šis spiediens pagaidām izteiktāks varētu būt sabiedriskajā sektorā, kur vidējā alga otrajā ceturksnī pieauga par 7 % salīdzinājumā ar 9 % privātajā sektorā, un kur ir lielāks arodbiedrību īpatsvars. Rietumeiropas valstīs visaktīvāk algu palielināšanu pieprasa sabiedriskā sektora darbinieki, un arī Latvijā skolotāji draud ar streikiem. Ir skaidrs, ka nākamā gada valsts budžetā būs liels spiediens uz darba algām arī citās nozarēs.

Protams, arī uzņēmējiem šobrīd ir dilemma, ko darīt ar algām tik augstas inflācijas apstākļos. No vienas puses, bezdarbs ir zems un konkurence par darbiniekiem ir liela, taču, no otras puses, ir bažas par situāciju ekonomikā. Pašreiz cilvēki turpina tērēt, neskatoties uz cenu kāpumu, taču vienlaikus ārējais pieprasījums kļūst vājāks un arī darba tirgū situācija vairs nav viennozīmīga. Kopš jūlija reģistrētais bezdarbs vairs īsti nesamazinās, savukārt darba sludinājumu skaits sācis nedaudz kristies. Par pārāk strauju algu kāpumu, kas var izraisīt tālāku cenu kāpumu, bažījas arī centrālās bankas, un tās ir sākušas celtu procentu likmes. Tā rezultātā pirmo reizi kopš 2015. gada Euribor likmes ir kļuvušas pozitīvas, un arī tas bremzēs ekonomiku. Vienlaikus demogrāfiskā situācija Latvijā nav labvēlīga un šobrīd darba tirgu ik gadu pamet vairāk cilvēki nekā tajā ienāk. Tas nozīme, ka, zaudējot darbinieku, var būt grūti vēlāk atrast vietā citu, tādēļ zemais bezdarbs kombinācijā ar inflācija, visticamāk, liks uzņēmējiem celt algas, pat ja situācija ekonomikā nebūs tik laba kā šobrīd.