Šī gada 2. ceturksnī vidējā alga Latvijā gada griezumā pieauga par 8,3%. Samaksa par nostrādāto stundu auga par 5,6%, bet auga arī nostrādātais laiks, galvenokārt pandēmijas ietekmes izplēnēšanas dēļ. Vidējā bruto alga sasniedza 1362 eiro, bet vidējā neto alga (pēc nodokļu nomaksas) pieauga līdz 997 eiro.
Diemžēl reālās algas šogad samazinās - tas ir jau iepriekš viegli nojaušams un plaši izziņots notikums. Vidējās algas pirktspēja 2. ceturksnī gada griezumā samazinājās par 7,6%, un lejupslīde paātrinājusies salīdzinājumā ar 1. ceturksnī (-2,7%). Ja gada sākumā kopējais algu fonds (ko ietekmē arī strādājošo skaits) vēl auga straujāk par cenu līmeni, tad 2. ceturksnī tā vairs nebija. Kopējais algu fonds 2. ceturksnī auga par 11,6%, bet patēriņa cenu līmenis – par 16,4%. Šobrīd, gada 2. pusē situācija vēl pasliktinās. Atgriešanās pie reālās algas kāpuma gaidāma nākamā gada 2. pusē. Kaut kad nākotnē enerģijas cenas samazināsies un strādājošie saņems dāsnu atlīdzību par šobrīd piedzīvotajām ciešanām, bet šis mirklis nav precīzi prognozējams.
Interesantas un secinājumus rosinošas ir algu pieauguma attiecības dažādās nozarēs. Kas ir tās, kas ir vienlaikus lielas un kurās algu pieaugums pārsniedz vidējo, tātad kas virza atlīdzības kāpumu tautsaimniecībā kopumā? Tās ir galvenokārt eksporta nozares – apstrādes rūpniecība (+10,4%), profesionālie pakalpojumi (+12%) un transports (12,2%), lauksaimniecība un mežsaimniecība (+15,1%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
