"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad par to uzsāku sarunu kādā darba vai saviesīgā pasākumā. Jā, iespējams uz pasaules vai pat Eiropas fona neizskatāmies slikti, tomēr dati un iedzīvotāju sajūtas liecina, ka līdz ideālam vēl esam tālu.
Nule veiktais "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022" liecina, ka 93% Latvijas iedzīvotāju dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību, tomēr, novērtējot reālo situāciju, tikai puse atzīst, ka tāda patiesi pastāv. Ar dzimumu diskrimināciju ievērojami biežāk sastopas sievietes - ja nevienlīdzīgu attieksmi ir izjutis vien katrs trešais vīrietis, tad ar to sastapušās trīs no četrām aptaujātajām sievietēm. Galvenokārt līdztiesības problēmas pastāv darba vidē un ģimenes dzīvē. Arī man bieži un neticīgi jautā, vai esmu izjutusi līdztiesības trūkumu vadošās pozīcijās. Diemžēl jā, gan atalgojuma ziņā, gan ar izvēlēto valodu, kas bijusi aizvainojoša vai pat degradējoša, liekot noprast, ka sievietes vieta ir personālvadība vai mārketings, nevis augstākie amati uzņēmumā.
Kāpēc par to uztraukties? Tāpēc, ka tam ir tieša ietekme uz sabiedrības labklājību, dzīves kvalitāti un valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Dažādi pasaules pētījumi liecina, ka sieviešu iekļaušana uzņēmumu valdēs un padomēs palielina biznesa ienesīgumu pat līdz 25%, kā arī veicina inovāciju ieviešanu un produktivitātes pieaugumu. Kā tas iespējams? Sievietēm nereti ir atšķirīgas prasmes, redzējums par riskiem, biznesa ietekmi uz sabiedrību vai emocionālo klimatu darba vietā. Citādais skatījums uz procesiem ļauj pieņemt izsvērtākus lēmumus un sekmīgāk attīstīt biznesu. Tā rezultātā iegūst gan bizness, gan valsts ekonomika, gan sabiedrība kopumā tajā skaitā vīrieši, pensionāri un bērni. Starptautiskās darba organizācijas aplēses liecina, ka līdz 2025. gadam, par ceturto daļu samazinot dzimumu plaisu darba tirgū, pasaules IKP pieaugtu par 5,3 triljoniem ASV dolāru. Vai tad mēs to nevēlamies?