Simona Striževska: Vai upurēsim ekonomikas attīstību, lai apturētu inflāciju?

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles Covid-19 politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Eiropā vairāki indikatori jau signalizē par ekonomikas izlaides samazinājumu, bet ASV izteiktus recesijas signālus pagaidām raida tikai nekustama īpašuma sektors. Augstākas cenas un kredītu likmes attur ASV pircējus no mājokļu iegādes, kā rezultātā aktivitāte un investīcijas sektorā samazinās. Arī veselīgie darba tirgus rādījumi līdz šīm neapstiprināja bažas par recesiju ASV ekonomikā.

Pasaules ražošanas sektors jau kādu laiku virzās prom no preču deficīta un pārpatēriņa, jaunie pasūtījumi krīt globālā mērogā. Situāciju Eiropas ražošanas sektorā sarežģī arī energoresursu krīze fragmentētajos gāzes un elektroenerģijas tirgos. Atsevišķas energoietilpīgas ražotnes Eiropā, tostarp mēslojumu un metālu ražotāji, jau paziņojuši par ražošanas ierobežošanu vai īslaicīgu apstādināšanu gāzes un elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ. Nav pārsteigums, ka starp eirozonas lielvalstīm vienu no lielākajiem sitieniem no šī šoka izjutīs Vācijas ekonomika. Vēsturiski izveidojusies atkarība no Krievijas gāzes importa un citu alternatīvu trūkums padara Vāciju sevišķi ievainojumu. Rudenī negatīvo ietekmi no gāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu vairāk sāks izjust arī Eiropas patērētāji.

Nesenā Krievijas gāzes piegāžu patraukšana pa “Nord Stream” cauruļvadu uz Eiropu rada vēl lielākus riskus eirozonas inflācijai un ekonomikas attīstībai. Augusta beigās, divus mēnešus ātrāk par plānoto, Eiropā tika sasniegts 80% gāzes krātuvju piepildījuma mērķis. Tas daļēji palīdzēs Eiropas valstīm pārziemot, bet konkurence par gāzes piegādēm, citu starpā ar Āzijas valstīm, turpinās uzturēt augstas gāzes cenas un nenoteiktību tirgū, sevišķi, ja Krievijas gāze pilnībā pazudīs no Eiropas.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda aplēsēm ietekme uz Eiropas Savienības un Vācijas ekonomiku no Krievijas gāzes padeves pilnīgas pārtraukšanas varētu būt lēšama diapazonā no 0.4 % gadījumā, ja to izdosies aizvietot ar sašķīdinātās gāzes importu, un līdz nepilniem 3%, ja gāzes piegādes uzņēmumiem tiks ierobežotas par labu mājsaimniecībām.

Lai mazinātu negatīvo efektu, valdības Eiropā patlaban strādā pie jaunajām uzņēmumu un patērētāju atbalsta programmām. Piemērām, Vācijas valdība paziņoja par atbalsta programmu nepilnu 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir divreiz vairāk nekā pasākumi, kuri jau tika ieviesti kopš pērnā gada septembra. Citās Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā ieviestas atbalsta programmas 1 – 3 % apmērā no valstu IKP. Taču atšķirībā no pandēmijas stimuliem šoreiz par lielākajiem budžeta deficītiem nāksies maksāt dārgāk – Centrālajām bankām ceļot likmes, aug arī valdību aizņemšanas izmaksas.

Pagaidām ir daudz nezināmo, lai spekulētu, cik dziļš un ilgs realitātē varētu izrādīties Eiropas ekonomikas atslābums. Tas būs atkarīgs ne tikai no norisēm energoresursu tirgos, valdību rīcībām un globālā pieprasījuma noturības, bet pat no tik neprognozējama faktora kā laika apstākļi šā gada ziemā. Jau tagad analītiķi paredz, ka ekonomikas izaugsme nākamgad ASV un eirozonā nepārsniegs 1%, turklāt ar lielu varbūtību eirozonā realitātē cipari būs vēl zemāki vai pat ar mīnuszīmi.

Ekonomikas rādītāju pasliktināšanās Eiropā, inflācijai vēl aizvien turoties augstā līmenī, sarežģīs dzīvi arī Eiropas Centrālai bankai (ECB). Septembrī ECB ir paātrinājusi likmju celšanu un palielinājusi galveno refinansēšanas likmi līdz 1.25 % no 0.50 % jūlijā un apaļas nulles vasaras sākumā. Ņemot vērā rekordaugstu inflāciju, ECB plāno turpināt celt likmes arī nākamo sēžu laikā. Tai pašā laikā faktiski nonākot augstas inflācijas un lēnākas ekonomikas izaugsmes krustcelēs, ECB varētu nākties ieturēt pauzi likmju celšanas procesā.