Elīna Pinto: IKP mēra visu, tikai ne to, kas dzīvi padara vērtīgu

Ieguldījumi veselībā – fiziskajā un garīgajā, ilgtspējīga un apriti nodrošinoša tautsaimniecība, pieejama izglītība, nevienlīdzības un neiecietības izskaušana ir pasaulē arvien plašāk piekoptās "labbūtības ekonomikas" pamatā, kas stājas veco principu un mērauklu vietā. Tā patērnieciska turīguma vietā tiecas uz pietiekamībā balstītu, cilvēkam un planētai veselīgu, noturīgu pastāvēšanu, un daudzviet pasaulē to virza spēcīgas sievietes – līderes.

Veselība, izglītība, klimata pārmaiņas

Nesenā Covid-19 pandēmija mums lika skaudri ieraudzīt, cik trausla un vērtīga ir veselība gan gluži personiski, gan visai sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Taupības režīmos gadiem mērdētās veselības aprūpes sistēmas šūpojās un drupa pandēmijas nesto izaicinājumu priekšā. Sekas jūtam arvien – gan ielaistu slimību izraisītajās nāvēs, gan izdegušu mediķu aizplūšanā uz citām valstīm.

Arvien straujāko klimata pārmaiņu līdzi nestais sausuma un ugunsgrēku posts, plūdi un vētras, un to rezultātā radīta trūkuma iekustināti migrācijas viļņi pieprasa neatliekami mainīt mūsu pieeju tam, kā saimniekojam. Tas ir tiesa pat Latvijā, kur ilgi vairs nenoslēpsimies aiz "zaļās lielvalsts" paštēla. Kavēšanās pārraut mūsu atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem, ieviešot atjaunīgu energoresursu alternatīvas, ir mūs novedušas pie gaidāmās bargās ziemas un prasa ne vien tūlītēju atbalstu, bet arī izlēmīgu enerģētikas kursa maiņu.

Latvija plānos tiecas uz augstas pievienotās vērtības un zinātnē balstītu inovāciju ekonomiku, taču vienlaikus nespējam nodrošināt, ka skolās pietiek skolotāju, kas mūsu jauniešus tai labi sagatavotu – ne vien apmācot STEM jomās (zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika), bet arī ieliekot vērtībprincipus cieņpilni sadarboties bez apātiskas vienaldzības pret vardarbību.

Labbūtība kara apstākļos

Varētu sacīt, ka Krievijas karš Ukrainā eksistenciālās izdzīvošanas un drošības imperatīvu priekšā ir šos labbūtības principus nostūmis atpakaļ putekļainā luksusa problēmu plauktiņā, par ko uztraukties labākos laikos. Valstu ieguldījumi ieplūst militārās aizsardzības sistēmās un humanitārajā atbalstā gan pašu mājās uzņemtajiem bēgļiem, gan Ukrainas karā cietušajiem.

Taču uzvarēt un pārvarēt karu prasa ne tikai militāras spējas. Tas prasa ne vien ieguldījumus ceļu, tiltu, ēku atjaunošanā. Ukrainas valdība, Eiropas Komisija un Pasaules Banka 9. septembrī paziņoja, ka šābrīža ieguldījums Ukrainas rekonstrukcijai un atveseļošanai ir 349 miljardi USD, no kuriem 97 miljardi USD ir vajadzīgi fizisko zaudējumu novēršanai.

Kara seku pārvarēšana prasīs nodrošināt arī noturīgu sociālo un veselības aprūpi karā cietušajiem, bērniem un visai sabiedrībai, kuras rokām Ukraina pēc uzvaras šajā karā tiks atjaunota. Tas prasīs ieguldījumus izglītībā, klimatam draudzīgā energoapgādē un uzņēmējdarbībā, kas iespējos ekonomisko atkopšanos.

Tas prasīs arī atbalstu garīgajai veselībai, lai pārvarētu kara atsāpes, kas traucē atkopties ģimenēm, sabiedrībai, arī tautsaimniecībai. Strādājot misijās Balkānos un Ruandā vēl gadiem pēc tur pieļautā šausminošā genocīda, tieši garīgās sekas bija jūtamas ilgi pēc tam, kad sabrukušie nami un tilti jau bija atjaunoti. Šis karš tiek karots ne tikai Ukrainas teritorijā, bet arī ukraiņu un visu mūsu prātos. Tajos tas arī tiks uzvarēts un pārvarēts. To pasaules līderēm-sievietēm uzsvērusi un palīdzēt aicinājusi Ukrainas prezidenta kundze Olena Zeļenska, kura uzrunās NOVATORE Impact Summit dalībniekus.

Labbūtības ekonomikas celmlauzes - sievietes

Pasaulē labbūtības ekonomikas pieeju valstiskā līmenī veido spēcīgas līderes-sievietes: Žasinda Arderna Jaunzēlandē, Nikola Stērdžena Skotijā, Katrina Jakobsdottira Islandē, Sanna Marina Somijā. Šīs zemes veido Labbūtības ekonomikas valstu aliansi (WeGo Alliance). Kopš 2019. gada Jaunzēlandes budžets tiek būvēts uz pieciem stūrakmeņiem – pāreja uz ilgtspējīgu zemu emisiju tautsaimniecību, sociālekonomiskā iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, bērnu nabadzības izskaušana, garīgās un fiziskās veselības uzlabošana, iezemiešu situācijas uzlabošana. Skotijā valsts budžeta prioritātes nosaka pēc "labbūtības kritērijiem" – 11 mērķiem no "iekļaujošas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas ekonomikas" līdz tam, ka "bērniem jāuzaug mīlētiem, drošībā un cienītiem", un šiem mērķiem pakārtotiem 81 indikatoriem.

Šādi valdības ar finansējuma sadali, nevis tikai skaistiem saukļiem, skaidri virzās uz labbūtības mērķiem, kuri nav izmērāmi ar novecojošo, šauro IKP rādītāju. Tas prasa tālejošu, progresīvu vīziju par nācijai būtisko pāri īsajiem vēlēšanu cikliem, un gūtie rezultāti nav viegli demonstrējami pirmsvēlēšanu reklāmas rullītī. Vienlaikus šī pieeja attaisnojas īstermiņā – tostarp krīžu situācijās. Minētās "labbūtības zemes" ir arī starp tām, kuras visveiksmīgāk pārvarēja Covid-19 krīzi.

Tēriņi vai ieguldījumi?

Sieviešu līderība un līdzvērtīga līdzdalība lēmumu pieņemšanā – lai tas būtu valdību darbā, banku un biznesa vidē, veselības un sociālajā aprūpē vai izglītībā – ir ceļš uz pārmaiņām mūsu ekonomikas vērtību sistēmā. Labbūtības ekonomika tam radījusi jaunu ietvaru, kas jau apliecina arī ieguldījumu atdevi cilvēkiem, videi un, galu galā līdz ar to arī tautsaimniecībai. Islandes premjerministres Katrinas Jakobsdottiras vārdiem, mūsu paaudzes lietderības mērs vēsturē ir tas, kā spēsim iedzīvināt progresīvu ekonomiku, kas izaicina vecus stereotipus par to, kas uzskatāms par tēriņiem un kas – par ieguldījumiem.

Lai pārvarētu ielaistas sērgas kā bērnu nabadzība, akūta nevienlīdzība, toksiskas emisijas vai trausla garīgā veselība, vajadzīgi konsekventi ilggadēji ieguldījumi. Tieši tā, - ieguldījumi, nevis tēriņi. Pēc Sannas Marinas vārdiem, tie ir augstas atdeves ieguldījumi, kas mūsu sabiedrības un ekonomikas padarīs sekmīgākas, noturīgākas un iespējās līdztiesīgākas!