Pasaules ekonomika un finanšu tirgi cieš no izmaiņām "globālā ekonomikas formulā", kura vēl pavisam nesen izskatījās šādi: (Ķīnas un Āzijas darbaspēks un loģistikas infrastruktūra) + (izejvielas no Krievijas / Brazīlijas / Kazahstānas utt.) + (Rietumu institūcijas, biznesa prakses un kapitāls) = preces un pakalpojumi.
Šī formula bija ļoti efektīva un strādāja vairāk nekā 30 gadus, taču Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā parādīja, cik patiesībā tā ir trausla. Pasaule tam nebija gatava. Ķēdes tika pārrautas, kas rezultējās un vēl vairāk rezultēsies "darbību dublēšanā" vai risku hedžēšanā, tas ir, izejvielu pirkšanā no citiem piegādātājiem, kurus vēl būs nepieciešams atrast; ražošanas pārcelšanu no nosacītās Ķīnas uz nosacīto Slovēniju, kur vēl jāuzbūvē fabrikas; jaunās infrastruktūras uzbūvi utt. Kas šajā aspektā ir vēl sliktāk? Tas viss tiek darīts ļoti nestabilā un mainīgā pasaulē. Protams, pēc savas būtības, visas šīs darbības ir inflacionāras.