Rodika Prohorova: Krātuves sedz aptuveni 1/3 no Eiropas patēriņa ziemas sezonā

Kopš aizvadītās aukstās ziemas sezonas globālajā dabasgāzes tirgū varēja novērot augstu tās pieprasījumu un secīgi arī dabasgāzes cenu kāpumu. Tāpat dabasgāzes tirgū pasaulē saglabājas liela piesardzība, tajā skaitā arī attiecībā uz Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījumu, kas norāda uz dabasgāzes krājumu pietiekamību un piegāžu drošību pirms ziemas sezonas. Līdz septembra vidum Eiropas dabasgāzes krātuvēs aizpildītas līdz 952 TWh, kas nosedz vienu trešdaļu no Eiropas Savienības 2800 TWh patēriņa ziemas sezonā, kā tas bija, piem., iepriekšējā apkures sezonā, bet turpmāk vēl ieraudzīsim intervences un samazinājuma mērogu (pagaidām prognozēta 300 TWh atkāpe).

Šī gada janvārī dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā bija zem 5 gadu vidējā līmeņa, kas ietekmēja arī dabasgāzes augsto cenu līmeni. Turklāt karadarbība Ukrainā un politiskie lēmumi samazināt Eiropas atkarību no Krievijas degvielas un atsevišķu valstu un uzņēmumu atteikšanās no Krievijas dabasgāzes izmantošanas radīja bažas par turpmākajām dabasgāzes piegādēm. Uz šī fona Eiropas Padome pieņēmusi regulu par pazemes gāzes glabātavas dalībvalstu teritorijā līdz 2022. gada 1. novembrim aizpildīt vismaz līdz 80% no to jaudas, un līdz turpmākajam ziemas periodam – līdz 90%. Šī Eiropas regula paredz, ka uzglabāšanas jauda katrai valstij ir atšķirīga, kas atkarībā no situācijas varēs daļēji sasniegt uzglabāšanas mērķi.

Lai izpildītu uzstādīto mērķi, Eiropas Savienība ir panākusi jaunu vienošanos ar starptautiskiem partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, kas palielinājušas sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Eiropas Savienību. Notiek sarunas par lielākām gāzes piegādēm no Norvēģijas un Azerbaidžānas, ar kurām ir parakstīts vienošanās memorands par gāzes piegāžu palielināšanu, kā arī tiek plānotas jaunas piegādes no Izraēlas un Ēģiptes.

Lai arī jau tā kopš kara sākuma Ukrainā tika novērotas zemākas piegādes no Krievijas, sākot ar 4. septembri, Gazprom pilnīgi apturēja gāzes piegādi caur "Nord Stream 1" cauruļvadu. Tomēr līdz septembra vidum Eiropas krātuvju aizpildījuma līmenis pietuvojās pēdējo piecu gadu slieksnim un saskaņā ar gāzes infrastruktūras operatoru platformas (GIE AGSI+) datiem sasniedza 85% atzīmi, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Eiropas iepriekšējā gada ziemas gāzes patēriņa.

Sagaidāmais dabasgāzes un sašķidrinātais dabasgāzes piegāžu ķēžu nodrošinājums, laikapstākļi un citi notikumi globālajā enerģijas tirgū ietekmēs pieprasījumu dabasgāzes tirgū, kas noteiks arī turpmāku aizpildījuma tempu un dabasgāzes izmantošanu pirms un pēc gaidāmās ziemas sezonas šogad:

• Ja gaidāmā ziema Eiropā un arī Āzijā būs auksta, tas ietekmēs dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu tirgū, kas var radīt lielāku konkurenci par SDG piegādēm uz Eiropu;

• Ja turpināsies sausi laikapstākļi Ķīnā, tas ietekmēs hidroģenerācijas izstrādi, kā rezultātā pieaugs dabasgāzes un ogļu pieprasījums globālajos energoresursu tirgos;

• Eiropā sausāku laikapstākļu dēļ tiks traucēta ogļu transportēšana no ostām;

• Ogļu turpmāka pieejamība tirgū pēc ogļu embargo no Krievijas būtiski ietekmēs arī dabasgāzes pieprasījumu elektroenerģijas ražošanā;

• Francijā atomelektrostaciju pieejamība ziemā būtiski noteiks ģenerāciju īpatsvaru, jo zemākas izstrādes gadījumā Francijā pieaugs elektroenerģijas imports no kaimiņvalstīm, galvenokārt no Vācijas;

• Augstāka vēja izstrāde rudenī un ziemā samazinās kurināmā pieprasījumu, tai skaitā arī dabasgāzes, savukārt zema vēja izstrāde atstās pretēju efektu, tādējādi pieaugs izstrāde fosilo kurināmo stacijās.