Iedzīvotāju izdevumus turpina palielināt gan augstā inflācija, gan vēlme nepārtrauktā cenu kāpuma apstākļos izmantot iepriekš izveidotos uzkrājumus. Augstā nenoteiktība un karadarbības, inflācijas kāpuma un eiro bāzes procentu likmju paaugstināšanas raisītais noskaņojuma kritums attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās un kreditēšanā dominē ar energoresursu deficītu un gatavošanos apkures sezonai saistīti īstermiņa kredīti. Stabila joprojām ir mājsaimniecību aizņemšanās izaugsme, tomēr augošo likmju un pirktspējas samazināšanās perspektīva varētu drīzumā šo tendenci mainīt.
Iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps kopš marta noslīdējis krietni zem inflācijas tempa, bet pēdējo mēnešu laikā mājsaimniecību noguldījumi sarūk arī nomināli, vienlaikus mazinoties arī skaidrās naudas emisijai.
Tā kā mājsaimniecību tēriņi nodrošinājuši līdzekļu pārplūdi uzņēmumu kontos, iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps sarucis vien nedaudz, tomēr tas aizvien vairāk atpaliek no gada inflācijas rādītāja (maijā attiecīgi 8.2% un 16.9%, augustā: 8.0% un 21.5%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
