Marta Timrota: Atbilde uz 'Skulte LNG Terminal' ģenerāldirektora Renāra Miķelsona apgalvojumiem

1. Ja "Skulte LNG" ir lētākais risinājums, jo 120 milj. investīcijas (kas, visticamāk, neiekļauj visas izmaksas, jo gāzes cauruļvada izbūve 1 km maksā 0,5 milj. eiro), sanāk, ka piestātne smagākajos ledus apstākļos tiek izbūvēta par 100 miljoniem, kas ir stipri apšaubāms apgalvojums, it īpaši ņemot vērā, ka pēc paša Miķelsona vārdiem, Lietuva ieguldījusi 500 miljonus. Vai tiešām kaimiņi ieguldījuši piecas reizes vairāk izšķērdības dēļ? Uz ko tieši plānots ietaupīt? Interesanti, ka projekta attīstītājs maina informāciju gan par termināļa atrašanās vietu, gan izmantojamajām iekārtām, bet summa, kas tiek minēta, paliek nemainīga. Jautājums arī, kādas tieši izmaksu pozīcijas iekļautas šajā summā.

2. Līdz šim nekas nav liecinājis par to, ka terminālis tikai iznomās infrastruktūru, nevis pirks un pārdos gāzi. Tātad šie uzņēmēji izmantos valsts resursus, lai piedāvātu vēl neesošas infrastruktūras nomas pakalpojumus?

3. Baltijas valstis jau sen risina kopējo enerģētisko patstāvību. Mūsu valstīm ir vienots elektroenerģijas tīkls, kā arī dabas gāzes tīkls. Šos tīklus atdalīt ir teju neiespējami, un tas radīs tikai milzīgas tehniskās problēmas un finansiālos zaudējumus, nemaz nerunājot par starptautiskiem strīdiem un tiesvedībām. Netop skaidrs, kā tieši "Skulte LNG" brīva tirgus apstākļos, bez tehniskās un fiziskās nepieciešamības plāno vadīt mūsu kaimiņvalsts termināļus un regulēt no tiem iesūknējamos gāzes daudzumus?

4. Vācijas dabasgāzes patēriņš teju 80 reizes pārsniedz Latvijas patēriņu, un tajā plāno attīstīt 4-5 LNG termināļus. Vienotā Baltijas sistēmā jau darbojas terminālis Klaipēdā, un top vēl 3 termināļi: Haminā, Paldiskos un Inko. Šie 4 projekti tiks saslēgti vienotā sistēmā, un to kapacitāte pārsniegs kopējo sistēmas patēriņu. Neviens no šiem projektiem netiek būvēts "tukšā vietā" kūrortpilsētā, un ar savām obligātām aizsargjoslām neaizņem 1 050 000 m2 (ekspluatācijas aizsargjosla), un 3 150 000 m2 (drošības aizsargjosla). Noapaļojot tie ir veseli 3! km2 sauszemes, kas uz visiem laikiem piespiedu atsavināšanās kārtā tiks atņemtas tas īpašniekiem, kopā ar visām ēkām un būvēm.

5. Apgalvojums "ietekme uz vidi būs minimāla" neiztur kritiku, jo piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 170 000 m3 (tilpums izriet no attīstītāju paustā), ir jābūt ap 200 m garai + cauruļvada valnis zem ūdens 5 km, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radot krasta līnijas eroziju. Pat, ja pretēji pašu "Skulte LNG" pārstāvju iesūtītās iekārtas raksturojumam, izmantota tiks cita iekārta, kas jūras ūdeni dzesē, nevis uzsilda, tas jebkurā gadījumā ietekmēs jūras biodaudzveidību.

6. Tā arī netop skaidras konkrētas vietas pasaulē, kur notiek līdzīgas operācijas ar LNG pie peldošās platformas.