Maksājumu kultūra var pateikt daudz gan par cilvēku, gan arī par uzņēmumu. Varētu teikt, ka veids kā uzņēmums izturas pret saviem klientiem un sadarbības partneriem ir daļa no reputācijas un zīmola veidošanas. Bet vai Latvijas uzņēmēji ir godprātīgi un piekopj iltgspējīgu maksājumu praksi? Pēc "Intrum" jaunākā Eiropas maksājuma ziņojuma 2022 datiem, mēs redzam, ka 40% Latvijas uzņēmumu saviem piegādātājiem maksā vēlāk nekā jebkad pieņemtu no saviem klientiem, kas norāda uz zināma veida dubultstandartiem.
Iespējams, atceraties savulaik populāro pelmeņu reklāmu, kurā mazais puisēns noraugās uz drauga šķīvi un saka "ja man būtu pelmeņi, es gan ar tevi padalītos". Pēdējo pāris gadu izaicinošie apstākļi – pandēmijas ierobežošanas drošības pasākumi, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, kā arī šobrīd strauji augošā inflācija – ir radījuši lielu spiedienu uz uzņēmējdarbību kopumā, loģiski novedot pie tā, ka katrs uzņēmējs primāri vairāk domā tikai par sava uzņēmuma finanšu apriti jeb par savu pelmeņu šķīvi. Uz to norāda arī ziņojuma datu salīdzinājums ar iepriekšējo gadu, kad maksājumus piegādātājiem vēlāk veica vien 29% uzņēmumu. Tas ir liels pieaugums viena gada laikā, iezīmējot svarīgu tendenci maksājumu kultūrā.
Regulāra finanšu aprite ļauj plānot un ieguldīt uzņēmuma attīstībā, tādējādi veicinot kopējo uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā, taču daudziem izaicinājumi liek arvien biežāk lūkoties tikai uz sava uzņēmuma darbību, lūdzot pagarināt apmaksas termiņus.