Maksājumu kultūra var pateikt daudz gan par cilvēku, gan arī par uzņēmumu. Varētu teikt, ka veids kā uzņēmums izturas pret saviem klientiem un sadarbības partneriem ir daļa no reputācijas un zīmola veidošanas. Bet vai Latvijas uzņēmēji ir godprātīgi un piekopj iltgspējīgu maksājumu praksi? Pēc "Intrum" jaunākā Eiropas maksājuma ziņojuma 2022 datiem, mēs redzam, ka 40% Latvijas uzņēmumu saviem piegādātājiem maksā vēlāk nekā jebkad pieņemtu no saviem klientiem, kas norāda uz zināma veida dubultstandartiem.
Iespējams, atceraties savulaik populāro pelmeņu reklāmu, kurā mazais puisēns noraugās uz drauga šķīvi un saka "ja man būtu pelmeņi, es gan ar tevi padalītos". Pēdējo pāris gadu izaicinošie apstākļi – pandēmijas ierobežošanas drošības pasākumi, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, kā arī šobrīd strauji augošā inflācija – ir radījuši lielu spiedienu uz uzņēmējdarbību kopumā, loģiski novedot pie tā, ka katrs uzņēmējs primāri vairāk domā tikai par sava uzņēmuma finanšu apriti jeb par savu pelmeņu šķīvi. Uz to norāda arī ziņojuma datu salīdzinājums ar iepriekšējo gadu, kad maksājumus piegādātājiem vēlāk veica vien 29% uzņēmumu. Tas ir liels pieaugums viena gada laikā, iezīmējot svarīgu tendenci maksājumu kultūrā.
Regulāra finanšu aprite ļauj plānot un ieguldīt uzņēmuma attīstībā, tādējādi veicinot kopējo uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā, taču daudziem izaicinājumi liek arvien biežāk lūkoties tikai uz sava uzņēmuma darbību, lūdzot pagarināt apmaksas termiņus.
Kavējot maksājumus saviem piegādātājiem, negatīvā ietekme ir lielāka nekā sākotnēji varētu šķist. Uzņēmumi, kas savlaicīgi nesaņem samaksu, arī nespēj laikā apmaksāt rēķinus saviem piegādātājiem, nodrošināt laicīgu algu izmaksu saviem darbiniekiem, kā arī citus ikmēneša regulāros maksājumus, tādējādi veidojas neizbēgama ķēdes reakcija, kuras rezultātā cieš arvien vairāk uzņēmumu. Taču par spīti tam, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu (89%) ir saskārušies un izjutuši maksājumu kavējumu sekas uz savas ādas, tikai nedaudz vairāk nekā puse (54%) veic praktiskas darbības, lai sekmētu laicīgu rēķinu apmaksu.
Vadlīniju izstrādāšana par to, kā uzņēmums pārvalda dažādus iekšējos procesus, ļauj nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un identificēt nepieciešamās uzmanības zonas. Piemēram, ja uzņēmuma klientiem maksājumu laicīga veikšana ir būtisks izaicinājums, ir jāpiesaista papildus resursi, kā šo problēmu labāk risināt. Savlaicīgi atgādinājumi par rēķinu nomaksu, kā arī kavētu rēķinu apstrādes nodošana ārpakalpojumā parādu atgūšanas uzņēmumiem, negaidot parādu uzkrāšanos, ir biežāk izplatītās pieejas. No savas prakses redzam, ka visaktīvāk par šo patlaban domā mājokļu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuriem tīri objektīvi ir vislielākais klientu, tostarp rēķinu kavētāju, skaits. Tāpat Latvijas uzņēmumu vidū ir populāri piedāvāt arī atlaidi kā alternatīvu kavētam maksājumam vai pievienot piemaksu par vēlāku maksājuma datumu. Arvien lielāks skaits uzņēmumu izstrādā arī ētikas kodeksus, regulējot maksājumu kultūru uzņēmumā – šādu praksi Latvijā piekopj 30% un tuvākajā nākotnē plāno ieviest 50% uzņēmumu.
Lai izvairītos no nepatīkamām maksājumu kavējumu situācijām, uzņēmumam ir jāmeklē jauni veidi, kā pārvaldīt savas finanšu saistības efektīvi, gan saņemot laicīgu rēķinu apmaksu no debitoriem, gan nodrošinot maksājumus laikā saviem sadarbības partneriem.
Laikus atrodot efektīvāko veidu, kā sekmēt maksājumu termiņu ievērošanu, uzņēmumi pasargās gan sevi no pārrāvumiem finanšu apritē, gan savus sadarbības partnerus no potenciāliem likviditātes riskiem. Kaut gan šī brīža finansiālie apstākļi ir izaicinoši, katram uzņēmējam ilgtspējīgas attīstības vārdā vajadzētu padomāt arī par savu ietekmi uz citiem uzņēmējiem un nozari kopumā jeb kā sadalīt savu "pelmeņu šķīvi" godīgi pirms visi pelmeņi ir atdzisuši un krējums beidzies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
