Gatis Arājums: Namu apsaimniekotāji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kā atvieglot elektromobiļu uzlādes iespējas

Pieprasījums pēc elektromobiļiem pēdējos gados strauji pieaug visā Baltijas reģionā, un vienlaikus pieaug arī nepieciešamība pēc automašīnu uzlādes risinājumiem. Pamanām, ka šobrīd Baltijas valstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai, nevis šo risinājumu ieviešanai privātajā sektorā, - vietā, kur cilvēki parasti lādē elektromobiļus. Ir jāsaprot, ka elektromobiļa un auto ar iekšdedzes dzinēju lietošanas paradumi kardināli atšķiras. Degvielas tvertni varam ātri uzpildīt degvielas uzpildes stacijā, bet elektromobiļu uzlādi 95% gadījumu cilvēki veic mājās vai darbā. Uzlādes process aizņem no 2 līdz 8 stundām. Ceļmalas uzlādes stacijas autovadītāji izmanto tikai garākos braucienos.

Lielākais šķērslis e-mobilitātei būs infrastruktūras un elektrības jaudas trūkums visos elektromobiļu uzlādes punktos – no stāvvietām un ēkām līdz pat tirdzniecības centriem. Kā Baltijas valstīm izdosies tikt galā ar šo izaicinājumu, šodien faktiski ir atkarīgs no privātajiem investoriem, jo katras valsts e-mobilitātes stratēģija un prioritātes ir atšķirīgas. Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai nekustamo īpašumu attīstītāji, pilsētplānotāji un elektroenerģijas piegādātāji savos dizaina plānos paredzētu elektromobiļu uzlādes staciju infrastruktūru.

Tam nepieciešams modernizēt ēku elektroinfrastruktūru un vispārējos elektriskos tīklus, pretējā gadījumā elektromobiļiem vienkārši nepietiks jaudas un pieejamu uzlādes punktu, lai tuvākajā nākotnē apmierinātu eksponenciāli pieaugošo pieprasījumu. Tiek lēsts, ka ēkām būs nepieciešams par aptuveni 40 procentiem vairāk elektrības, lai veiktu elektromobiļu uzlādi vien.

E-mobilitātes attīstība, kas ar katru gadu kļūst arvien straujāka, pamazām maina ikdienas rutīnu administratīvajās un komerciālajās ēkās. Katru rītu ēkās ar pilnu jaudu sāk darboties simtiem datoru, ventilācijas, dzesēšanas sistēmu un kafijas automātu. Ar katru dienu šim sarakstam tiek pievienots arvien vairāk elektromobiļu, jo autovadītāji vēlas uzlādēt savu transportlīdzekli, ierodoties birojā, tirdzniecības centrā vai kinoteātrī. Rezultātā ēku elektrosadales sistēmas piedzīvos lielus slodzes pieaugumus. Ēkas, kas tam nav sagatavotas, var piedzīvot nopietnus bojājumus un pat radīt pārslodzes risku visam kvartālam.

Elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi pasaulē katru gadu dubultojas. Tikai 2022. gada otrajā ceturksnī saskaņā ar ACEA (Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija) datiem elektromobiļu pārdošanas apjomi ES pieauga par 9,9%. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam visā pasaulē uz ceļiem būs vairāk nekā 130 miljoni elektrotransportlīdzekļu. Lēciens e-mobilitātē būs viens no nākamās desmitgades lielākajiem energopārvaldības izaicinājumiem, ar ko vistiešāk saskarsies administratīvo un komerciālo ēku apsaimniekotāji.

Visa e-mobilitātes tirgus attīstība ir atkarīga no šīs nozares gatavības apmierināt arvien pieaugošās iedzīvotāju, darbinieku un klientu transportlīdzekļu uzlādes vajadzības.

Attīstītajos elektromobiļu tirgos - Ķīnā, ES, Lielbritānijā un ASV - par galvenajām elektromobiļu uzlādes vietām kļuvušas nevis uzlādes stacijas ceļmalās, bet gan dzīvojamajās un komerciālajās ēkās.

Līdz 2030. gadam, pēc McKinsey aprēķiniem, visā pasaulē ēkās tiks uzstādīti 55 miljoni jaunu uzlādes staciju, kas patērēs 525 TWh elektroenerģijas. Apmēram tik daudz, cik tagad gadā patērē Vācijā.

Elektrības cenas, kas sasniegušas vēl nebijušu pieaugumu, ir kļuvušas par vēl vienu stimulu investoriem meklēt efektīvākas tehnoloģijas, kas palīdzētu saprātīgāk pārvaldīt energoresursus.