Delfi foto misc. - 82454
Foto: Publicitātes attēli
Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums. Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Vēl pavisam svaigā atmiņā ir notikumi pirms divarpus gadiem, 2020. gada pavasarī, kad Covid-19 straujā izplatība nogrūda finanšu tirgus no kraujas, rakstīju par déjá vu sajūtu. No Covid-19 izraisītā krituma finanšu tirgi atguvās visnotaļ strauji – pensiju plāni 2020. gadu noslēdza pozitīvi. Arī šoreiz, vērojot notikumus finanšu tirgos, ir déjá vu sajūta – situācija, šķiet, jau ir bijusi, notikusi, redzēta. Ieskatoties pagātnē, varam redzēt, ka pēdējo 100 gadu laikā akciju tirgos ir bijuši vairāk nekā 10 gadi ar ļoti būtiskiem cenu kritumiem. Daži ir bijuši pavisam nesen – 2008., 2018. gadā un arī 2020. gadā, taču visas krīzes ir pārvarētas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!