Arnis Ozols: Darbinieku virzīts darba tirgus un hibrīddarba priekšrocības – ko varam sagaidīt no nākotnes darba tirgus?

Pandēmijas veicinātā straujā digitalizācija ievērojami paātrināja dažādu jomu attīstību, tostarp arī e-komerciju, kuras piecu gadu attīstības plāns tika sasniegts vien dažu mēnešu laikā. Kopā ar nozarēm attīstījušās arī tendences, bez kurām tagadējais darba tirgus nav iedomājams. Tā, piemēram, attālinātais darbs kļuvis par ērtu risinājumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem. Šīs pārmaiņas būtiski paplašināja arī darba tirgus robežas, un globāli uzņēmumi jau šobrīd pārorientējušies no lokālas uz starptautisku talantu piesaisti. Darba tirgus globalizācija nenozīmē tikai vairāk iespēju darba devējiem. Konkurence un iespējas palielinās arī darba ņēmēju vidū - Latvijas speciālisti vairs nav tikai Baltijas darba tirgus iespēju ierobežoti, atvērts visas plašās pasaules darba tirgus. Tāpēc darbinieki var izvēlēties savām vajadzībām un vēlmēm atbilstošākos darba apstākļus no plašāka darba devēju loka, savukārt uzņēmēji ieguvuši plašākas talantu baseina makšķerēšanas robežas.

Hibrīddarba apstākļos lielu lomu spēlē arī darbinieku produktivitātes monitorēšana. Tas gan vairs nenozīmē klasisko modeli – drastiskas laika uzskaites un aktivitāšu mērījumu sistēmas, bet drīzāk aktivitātes, kas vēl vairāk veicina pašu darbinieku vēlmi būt produktīviem. Tās var būt gan dažādas lekcijas, gan pieredzes stāstu vakari par to, kā pārvarēt dažādus fiziskus un emocionālus šķēršļus. Piemēram, Httpool pandēmijas laikā darbiniekiem piedāvāja lekcijas un praktiskas darbnīcas par produktivitātes saglabāšanas un biohakinga tēmām.

Darbs birojā sniedz vairākus ieguvumus un mudina kolēģus mijiedarboties, tomēr pilnīga atgriešanās klātienes darbā vairumā nozaru vairs nav iespējama. Tāpēc svarīgi piedāvāt izvēli hibrīddarba modeļa formā, kam seko dažādu nozaru uzņēmumi, arī Httpool un citas ar digitālajiem pakalpojumiem un pārdošanu saistītas organizācijas. Lielākais attālinātā darba modeļa mīnuss ir emocionālās piesaistes trūkums. Darba vietas kultūru, darbinieku savstarpējo mijiedarbību un uzņēmuma vērtību praktizēšanu attālināti realizēt ir daudz grūtāk. Tāpēc darbojoties hibrīddarba modelī īpaši svarīgi pievērst uzmanību "bāzes vietai" jeb birojam.

Darba videi jārosina tajā atrasties, piedāvājot iespēju izrauties no mājas kabineta. Darba vide - mikroklimats, apgaismojums un darba vietas iekārtojums - ir ne vien fiziskās veselības jautājums, bet arī būtisks darba produktivitāti, kvalitāti un darbinieku labsajūtu veidojošs elements. Arī sava jaunā biroja telpas esam radījuši kā vietu, kur mijiedarboties ar uzņēmuma kultūru, komunicēt, apmainīties ar pieredzi un dalīties ne tikai idejās un problēmu risinājumos, bet arī iepazīt kolēģus kā personības, pavadot laiku kopā.

Arvien plašāku popularitāti gūst darbinieku labbūtības tēma. Proti, darbinieki, kuri darba vidē jūtas komfortabli, uzrāda labākus rezultātus un ir vairāk iesaistīti, tādējādi veidojot arī pozitīvas attiecības ar kolēģiem. Šobrīd labais tonis ir reizi pusgadā veikt kādu no darbinieku kopējās apmierinātības un labbūtības līmeņa novērtējumiem - "Employee Performance Review" vai "Employees Net Promoter Score". Tas ļauj ne tikai iegūt vērtīgus datus, bet arī gūt atbildi uz tik būtisko jautājumu "Vai tu ieteiktu pie mums strādāt arī citiem saviem draugiem un paziņām?"

Labbūtība darba vietā jau sen nav tikai veselības apdrošināšanas polise un darbinieku saliedēšanās pasākumi reizi pusgadā. Lai arī šie faktori joprojām ir svarīgi, labbūtības jēdzienu pamatā veido piecas komponentes: fiziskā vide, finanšu un materiālā labklājība, fiziskā veselība, sociālie aspekti un emocionālā labsajūta. Turklāt svarīgi neaizmirst arī par mazajām ikdienas lietām – piemēram, svaigiem augļiem uzņēmuma biroja virtuvē, brīvpieejai tiešsaistes grāmatām vai kopīgiem picu vakariem. Tāpat savā uzņēmumā lielu vērību veltām arī izglītības iespēju atbalstam, nodrošinot iespēju apgūt kursus arī prestižākajās mācību iestādēs, kā, piemēram, Insead vai Stenforda universitātē.

Nav šaubu, ka nākotnes darba tirgus centrālais elements ir darbinieks. Un cīņā par labāko talantu piesaisti uzvarēs tie darba devēji, kuri spēs piedāvāt darba pieredzi, kas ikvienam palīdzēs augt un pilnveidoties ne tikai kā profesionālim, bet arī personībai. Citiem vārdiem sakot – darbinieku labbūtībai no saukļa jākļūst par katras dienas rīcībās iztulkotu praksi un tieši tas var kļūt par ikviena uzņēmuma ilgtspējas stūrakmeni.