Delfi foto misc. - 73342
Foto: Publicitātes foto
Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida "izolāciju", tieši šie faktori var kļūt par "glābiņu" finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā veidoja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro. Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem Baltijas Oficiālajā sarakstā un Baltijas Otrajā sarakstā 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no "First North Baltic" Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no "Baltic First North" "Foreign Shares" saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Diemžēl arī Latvijas akciju tirgus, pat uz mūsu kaimiņu fona, izskatās ļoti bēdīgi – 84 miljonu apgrozījums 2006. gadā pret 763 miljoniem Tallinā un 1.6 miljardiem Viļņā. 2008. gadā: 28 miljoni Rīgā, 618 miljoni Tallinā, 332 miljoni Viļņā. 2021. gadā: tie paši 28 miljoni Rīgā, 493 miljoni Tallinā un 376 miljoni Viļņā. Kāpēc tādi rādītāji un tendence?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!