Iluta Gaile: Latvijas darba tirgus – mazs, bet stabils un ar nelokāmu pozīciju pat smagākajos apstākļos

Latvijas vadošo darbinieku atlasi var iedalīt divos sektoros – publiskajā un privātajā. Privāto sektoru būtiski ietekmējuši pēdējo gadu notikumi – pandēmija, ģeopolitiskā krīze, ekonomiskā lejupslīde. Šo notikumu dēļ daudzi uzņēmumi ir apturējuši vairākus personāla un vadītāju atlases projektus. Galvenokārt uzņēmumi uztraucas par to, kā ar notiekošo karadarbību saistītās sankcijas ietekmēs Ukrainas eksportu un turpmāko uzņēmējdarbību. Nav skaidri zināms, kā ilgtermiņā tas ietekmēs mūsu valsts uzņēmējdarbību, tātad arī darba tirgu, ņemot vērā Latvijas ciešo sadarbību ar Ukrainu un apkārtējiem reģioniem.

Savukārt valsts sektorā pēdējo gadu notikumi nav būtiski ietekmējuši darba tirgu. Saskaņā ar OEDC (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijām, valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu ievēlēšanu procesā būtu nepieciešams iesaistīt personāla atlases uzņēmumus. Latvijas darba tirgū OEDC rekomendācijas tiek ņemtas vērā, jo jau šogad mēs, kā vadītāju atlases un novērtēšanas uzņēmums, esam iesaistījušies vairāku neatkarīgu padomju izveidē, tostarp Latvijas valsts augstskolu padomju.

Galvenā Latvijas darba tirgus cerība šobrīd ir ģeopolitiskās krīzes uzlabošanās reģionā, kas savukārt mazinātu spiedienu uz izejvielu pieejamību. Cerams, ka pēc šāda potenciālā scenārija uzņēmumi varēs pārorientēties uz citiem tirgiem un materiāliem, piemēram, uz Skandināviju un Rietumeiropu. Savukārt, ja runājam par investīciju potenciālu Latvijā, tas paliks nemainīgs, pateicoties aliansei ar NATO un to, ka esam ES dalībvalsts. Piemēram, Šveices Federācija tuvāko gadu laikā visās trīs Baltijas valstīs investēs vairāk nekā 1 miljardu Šveices franku, kas dos milzīgu ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstībā.

Arī “Rail Baltica” noteikti ir daudzsološs ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu darba tirgus attīstībai ilgtermiņā, kā arī ir ievērojamas ekonomiskās ietekmes projekts. Vēl darba tirgus pozitīvu attīstību varētu ietekmēt nesen notikušās Saeimas vēlēšanas, kuru rezultātā var mainīties valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes. Tas var radīt nepieciešamību rīkot jaunus konkursus vadītāju meklēšanai un novērtēšanai.

Tuvākajā nākotnē skatāmies ar cerību, pieņemot, ka pašreizējās krīzes būtiski nepadziļināsies vai krasi neatšķirsies no prognozēm. Un, ka patēriņu cenām pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu attīstība, nevis piespiedu atlaišana uzņēmumos.

Šobrīd Latvijā ir ārkārtīgi liels darba devēju pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem un akūts darbinieku trūkums visos vadības un kvalifikācijas līmeņos, kas ir viens no sarežģītākajiem šī brīža izaicinājumiem, jo pieprasījums aug, tomēr atalgojums – ne. Inflācijas spiediens, piemēram, augošās loģistikas izmaksas, degviela, izejvielas, elektrība, gāze u.c., piespiež uzņēmējus būt piesardzīgiem attiecībā uz algu palielināšanu, kā arī uz jaunu darbinieku vai vadītāju meklēšanu.

Pēdējā desmitgadē arī emigrācija ir palielinājusies, kas ir vēl viens izaicinājumus jau tā mazajā darba tirgū. Meklējot kandidātus, tas ir licis nozares pārstāvjiem personāla atlasē sadarboties ar citām Baltijas valstīm, un šī "pan-baltic" mēroga sadarbības tendence turpināsies arī nākotnē. Turpināsies arī nepārtrauktā cīņa iepirkumu sabiedriskajā sektorā par to, lai iepirkumu pamatā tiek ņemta vērā piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, nevis zemākā cena.

Ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas pieejas darbinieku atlasē, kā arī nākamajos mēnešos galvenais fokuss būs uz ražošanas nozares uzņēmumiem – kā tie spēs pārvaldīt prognozētās krīzes situācijas, kas radīsies materiālu un resursu sadārdzinājuma dēļ. Tiek prognozēts, ka šī nozare diemžēl piedzīvos dīkstāvi, līdz ar ko radīsies pieprasījums pēc krīzes menedžeriem.

Neatkarīgi no tā, kādos apstākļos vai izaicinājumos uzņēmumi var atrasties, stabila un nemainīga ir nepieciešamība pēc īstajiem cilvēkiem, kas tajā orientētos, tātad darba tirgus attīstība vairāk vai mazāk ir un būs nepārtraukta!