Karīna Viskuba: Energoproduktu un elektroenerģijas cenas samazinās pēc augustā sasniegtiem rekordiem

Septembrī elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja vēja elektrostaciju izstrāde, kas Ziemeļvalstīs pieauga par 17%, un Baltijā bija par 20% lielāka nekā augustā. Turklāt aizvadītajā mēnesī samazinājās energoproduktu un Eiropas oglekļa emisiju kvotu cenas. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis vēl samazinājās un bija 12% zem normas robežas. Elektroenerģijas cenas Baltijā ietekmēja arī par 4% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, lai gan plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala samazinājās par 8%.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinājās, ko ietekmēja zemākas energoproduktu un oglekļa emisiju kvotas cenas, kā arī cenu samazinājums Vācijas elektroenerģijas tirgos. Ziemeļvalstu hidrobilance septembrī svārstījās no —14,8 TWh līdz —18,8 TWh mēneša pirmajā pusē, septembra beigās paliekot pie —14,0 TWh līmeņa zem normas robežas.

Septembrī sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena samazinājās par 6% līdz vidēji 203,17 EUR/MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie zemāka cenu līmeņa — 176,00 EUR/MWh. Šī gada 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 273,16 EUR/MWh, kas samazinājās par 7%, mēnesi noslēdzot ar 274,00 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī nākamā, 2023. gada sistēmas kontraktam, kura cena septembrī samazinājās par 6% līdz vidēji 172,01 EUR/MWh un mēnesi noslēdza ar 178,88 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakts samazinājās par 2% līdz vidēji 340,59 EUR/MWh un septembra beigās noslēdzās ar 324,10 EUR/MWh. Latvijas šī gada 4. ceturkšņa kontrakta cena saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un vidēji bija 398,91 EUR/MWh, mēneša beigās noslēdzoties ar augstāku cenu — 416,40 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī Latvijas nākamā gada kontraktam, kura vidējā cena saglabājas bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 317,01 EUR/MWh, septembra beigās noslēdzoties ar 332,88 EUR/MWh.

Baltijā septembrī kopā tika patērētas 1 997 GWh elektroenerģijas jeb par 9 % mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš, kā arī par 8% mazāk nekā augustā. Latvijā elektroenerģijas patēriņš kritās par 13% pret 2021. gada septembra datiem, patērējot 502 GWh elektroenerģijas. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 598 GW, kas samazinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri. Aizvadītajā mēnesī Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija par 9% zemāks nekā 2021. gada septembrī, un kopā tika patērētas 896 GWh. Aizvadītajā mēnesī Baltijā kopā tika saražotas 1 150 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% mazāk nekā augustā. Septembrī Latvijā elektroenerģijas ražošana kritās par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 171 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apjoms pieauga par 23% pret iepriekšējā mēneša datiem, un kopā tika saražotas 683 GWh. Lietuvā aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde bija 295 GWh jeb par 24% mazāk nekā augustā.

Septembrī elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība Baltijā pieauga līdz 58%. Latvijā šis īpatsvars saruka līdz 34%, Lietuvā līdz 33%, savukārt Igaunijā ģenerācijas un patēriņa attiecība kāpa, sasniedzot 114%.

Pēc LVĢMC datiem, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 39,0 mm, kas ir 36% zem mēneša normas (60,9 mm). Tas atstāja ietekmi uz Daugavas pieteci, kura turpināja iepriekšējo mēnešu samazinājuma līkni un septembrī vidēji bija 140 m3/s, kas ir par 23% mazāk nekā augustā un par 32% mazāk nekā daudzgadu vidējais līmenis.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ražošana Latvenergo hidroelektrostacijās kritās par 28%, salīdzinot ar augustu, un kopā tika saražotas 56 GWh elektroenerģijas. Latvenergo termoelektrostacijās izstrādātās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 29% pret iepriekšējā mēneša datiem un bija 78 GWh, ko galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta ("Brent Crude") cena septembrī samazinājās par 6%, un vidēji bija 90,57 USD/bbl. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 87,96 USD/bbl.

Aizvadītajā mēnesī naftas cenas samazinājumu galvenokārt noteica globālās ekonomikas recesijas aspekti. Lai mazinātu inflācijas kāpumu, septembrī ASV Federālā rezervju sistēma palielināja bāzes procentu likmi, tai sasniedzot augstāko robežu gandrīz 15 gadu laikā, kas savukārt veicināja ASV dolāra kursa pieaugumu. Turklāt tirgū pastāv bažas par iespējamo naftas pieprasījuma samazinājumu. Tikmēr ASV naftas krātuvju aizpildījuma līmenis septembrī pieauga. Aizvadītajā mēnesī Opec+ nolēma samazināt naftas ieguvi oktobrī par 0,1 m bbl/dienā, lai mazinātu tirgus svārstīgumu.

Septembrī ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) vidējā cena bija 321,93 USD/t jeb par 7% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Septembra nogalē kontrakts noslēdzās ar 315,50 USD/t.

Septembrī ogļu cenu samazinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas dabasgāzes cenas. Pieaugot ūdens līmenim Reinā, atjaunojās ogļu transportēšana Eiropas iekšzemē. Tāpat septembrī nedaudz samazinājās spiediens uz ogļu cenām no Āzijas. Tas bija saistīts ar Covid-19 saslimstības izplatīšanos, kā arī augstu ogļu ieguvi Ķīnā.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta ("Dutch TTF") cena septembrī noslīdēja par 14% līdz vidēji 205,82 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 187,67 EUR/MWh. Septembrī, Eiropā atkāpjoties karstumam un pieaugot vēja elektrostaciju izstrādei, kritās arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes caurplūde caur "Nord Stream 1" tika pilnībā apturēta septembra sākumā. Tomēr Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis turpināja pieaugt un sasniedza 89% no kopējās jaudas, pārsniedzot ES noteikto mērķi novembrī: sasniegt vismaz 80% krātuvju aizpildījumu. To galvenokārt noteica palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Tajā pašā laikā tirgū pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar Eiropas Komisijas pārrunām par gāzes cenu griestu noteikšanu.

Aizvadītajā mēnesī Eiropas oglekļa emisiju kvotu ("EUA Futures") Dec.22 kontrakts kritās par 20%, un tā vidējā cena bija 70,40 EUR/t. Septembra otrajā pusē kontrakta cena saruka līdz 65,15 EUR/t, kas ir zemākā cena kopš šī gada marta. Eiropas oglekļa emisiju kvotu cenu samazinājumu veicināja lielāks piedāvājums, septembrī pieaugot kvotu apjomam izsolēs. Tajā pašā laikā pastāvēja arī pieprasījuma samazinājuma pazīmes, īpaši rūpniecības nozarē. Turklāt emisiju kvotu cenu samazinājumu ietekmēja arī Eiropas Parlamenta vides komitejas pārrunas par kvotu apjoma pārdošanu no tirgus stabilitātes rezerves ("Market Stability Reserve") 20 miljardu EUR vērtībā, lai finansētu "REPowerEU" plānu