Pēteris Strautiņš: Jābūvē labāki pamati darba tirgum

Tā kā 3. ceturksnī ir pieaudzis strādājošo skaits, nav pamata domāt, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās būtu ievērojami pasliktinājusi situāciju darba tirgū. Arī reģistrētā bezdarba līmenis mainījās pretēji darbaspēka apsekojuma uzrādītajam virzienam. Iespējams, ka tas saistīts ar bēgļu ieplūšanu un ar to saistīto lietu patiesā stāvokļa mērīšanas grūtībām.

Nav šaubu, ka ekonomiskās situācijas izmaiņu dēļ bezdarbs varētu pieaugt turpmākajos ceturkšņos. Tas, ka 3. ceturksnī ir ievērojami pieaudzis jauniešu bezdarbs, signalizē, ka uzņēmumi ir sabremzējuši jaunu darbinieku pieņemšanu, samazinoties prognozējamajam darbības apjomam.

Par to, ka šī rudens tendences darba tirgū ir nelabvēlīgas, ir saņemti signāli no uzņēmumiem un reģionu pašvaldību vadītājiem, tas galvenokārt saistīts ar meža nozari. Atsevišķi mazāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu vispār, parādās ziņas par darba apjoma un darba laika samazināšanos arī no lielajām kokzāģētavām, kuru apgrozījums ir mērāms desmitos miljonos eiro. Šī ir nozare, kuru nelabvēlīgās pārmaiņas pasaules tirgū un reģiona enerģētikā ir ietekmējušas visvairāk. Koksnes standartproduktu cenas ir samazinājušās par desmitiem procentu salīdzinājumā ar pandēmijas laika pieprasījuma cunami uzpūsto līmeni. Pārdošanas cenas joprojām izskatās pieklājīgi pēdējās desmitgades fona, bet arī izmaksas ir pieaugušas.

Tas, ka sieviešu bezdarbs salīdzinājumā ar 2. ceturksni ir audzis straujāk, turklāt ir augstāks nekā pirms gada, signalizē, ka notikumi meža nozarē visdrīzāk nav iemesls darba meklētāju īpatsvara pieaugumam. Iespējams, ka te redzam reģionu reformas atbalsi, tā ir saistīta ar notiekošo vai gaidāmo nodarbinātības samazināšanos valsts pārvaldē un izglītībā. Taču tas ir mājiens uz bēgļu ieplūšanas ietekmi, darbaspējīgā vecuma ukraiņu bēgļi ir galvenokārt sievietes. Var pieļaut, ka darbaspēka apsekojums aptver daļu ukraiņu bēgļu, aptaujātājiem apmeklējot mājsaimniecības, kurās viņi uzturas. Šie var būt cilvēki, kuriem vēl nav iespēju kļūt par reģistrētiem bezdarbniekiem vai varbūt viņi vēl nav apzinājuši savas iespējas un tiesības.

To, ka darba meklētāju īpatsvara kāpuma vaininieks 3. ceturksnī vēl nebija ekonomiskā situācija, apstiprina arī nodarbināto skaita izmaiņas. Salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni strādājošo skaits ir audzis par 2,5%, sasniedzot 899 tūkstošus. Strādājošo skaits gan joprojām ir zemāks nekā 2018. un 2019. gadā. Vispārējo demogrāfisko tendenču dēļ pirms-pandēmijas strādājošo skaitu pārsniegt nebūs viegli, bet tas ir iespējams. Starpība starp nodarbinātības līmeni Latvijā un Igaunijā vēsta – ja mēs panāktu kaimiņvalsts rādītāju, Latvijā strādātu apmēram par 50 tūkst. cilvēku vairāk. Mūsu valsts darba tirgus problēma ir vienlaicīgs darbinieku un darba vietu trūkums apvienojumā ar krasi atšķirīgām iedzīvotāju un darbavietu skaita attiecībām reģionos. Lai šos kontrastus mazinātu, uzņēmumiem jādodas tur, kur ir darbinieki, vai arī otrādi, abos gadījumos liela daļa no risinājuma ir celtniecība - vai nu komercdarbības ēku vai mājokļu.

Celtniecība ir arī liela daļa no atbildes uz jautājumu – ko darīt, lai mazinātu ekonomiskās recesijas ietekmi uz darba tirgu? Ir viena ļoti laba iespēja – Eiropas fondi. Kārtējā ES finanšu ietvara, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma naudas apguve ir aizkavējusies. Tā ir veiksme – viss ir nokavēts līdz brīdim, kad šīs naudas apguve var sniegt vislielāko atdevi – būs vajadzīgas radītās darbavietas, materiālu cenas nākamgad būs zemākas nekā bija 2022. gadā un arī pērn – metāli, koksne. Celtniecības stimulēšana turklāt ir piemērotas zāles bezdarba kāpumam, ko varētu radīt notikumi mežu nozarē – abās nozarēs nepieciešamās prasmes ir savstarpēji papildinošas. Arī tālredzīgi un privātā sektora spēlētāji ar labu finansiālo situāciju turpina investēt ražošanas un noliktavu ēkās.

Attālumu starp cilvēkiem un darbavietām var palīdzēt pārvarēt arī attālinātais darbs, taču tas nevar atcelt Latvijas ekonomiskās ģeogrāfijas īpatnību ietekmi. Attālinātais darbs ir daļa no risinājuma, taču nevar padarīt attālumu par nebijušu. CSP informē, ka šādi Latvijā strādā 10,1% darbinieku, bet tikai attālināti to dara mazāk puse no viņiem, tāpēc tas ir risinājums tikai apmēram 4% algota darba veicēju.